Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:302933
 
Evaluation:
Published: 29.10.2020.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 11 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    5
1.  Biežākas traumas hokejā    6
1.1.  Menisku traumas    6
1.2.  Cirkšņu saites sastiepumi    6
1.3.  Hamstringu sastiepumi un plīsumi    7
2.  Iesildīšanās un atsildīšanās nozīme pirms augstas slodzes treniņa    8
2.1.  Iesildīšanās    8
2.2.  Atsildīšanās    8
3.  Kinezioloģiskie teipi    9
3.1.  Medicīnisko kinezioloģisko teipu izmantošana    9
3.2.  Medicīnisko kinezioloģisko teipu dažādība    10
4.  Sports un uzturs    10
4.1.  Šķidrums    11
4.2.  Produkti un ēdienreizes    11
4.3.  Sporta dzērieni un uztura bagātinātāji    12
4.3.1.  Proteīna pulveri    12
4.3.2.  Aminoskābes    12
4.3.3.  HGH (Augšanas hormons)    13
4.3.4.  Kreatīns    13
4.3.5.  Glutamīns    13
5.  Jauniešu novērojumu anketu analīze    14
5.1.  Hokejisti vecumā no 10 līdz 13 gadiem    14
5.2.  Hokejisti vecumā no 14 līdz 17 gadiem    17
5.3.  Hokejisti vecumā no 18 un vairāk    20
  Secinājumi    23
  Izmantotās literatūras saraksts    23
  Pielikums   
Extract

Secinājumi
1. Hokejs ir ļoti traumatisks sporta veids.
2. Hokejā var gūt traumas sākot no viegliem sasitumiem līdz pat saišu un kaulu plīsumiem. Var gūt tādas traumas kā krustenisko saišu plīsumu, un bieži vien hokejisti šīs traumas dēļ ir spiesti beigt savu hokejista karjeru.
3. Kinezioloģiskie teipi ir pieprasīti gan Latvijā, gan pasaulē, tie palīdz tik galā un mazina muskuļu un saišu sāpes, sastiepumus, infekcijas u.c.
4. Sabalansēts uzturs ir ļoti nepieciešams cilvēkam, kurš nodarbojas ar sportu, jo viņam katru dienu ir jāuzņem nepieciešamās uzturvielas un vitamīni.
5. Sporta dzērieni un uztura bagātinātāji ir jāizvēlas īstie un konkrētiem mērķim piemērotie, lai tie nebojātu organismu.
6. Lai hokejists samazinātu traumu gūšanas risku, viņam ikdienā jāpievērš uzmanība savam uzturam, jāiesildās un jāatsildās treniņos un spēlēs, jānostiprina muskuļi, jābūt fiziski sagatavotam, kārtīgi jāguļ un jāatpūšas.
7. Traumu gadījumā hokejistam ir jāvēršas pēc palīdzības pie kāda speciālista, pareizi un līdz galam jāatgūstas no traumām.
8. Visās vecuma grupās hokejisti gūst traumas treniņa un spēles laikā.
9. Apkopojot anketu rezultātus var secināt, ka visbiežākā trauma, ko gūst hokejisti visās vecuma grupās, ir locītavu traumas.
10. Lielākā daļa hokejistu visās vecuma grupās vienmēr iesildās pirms treniņa, bet diemžēl ,pieaugot hokejistu vecumam, tie arvien mazāk atsildās pēc treniņiem.
11. Gūstot kādu traumu, hokejisti visās vecuma grupās visbiežāk vēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, bet tieši vecumā grupā no 14 līdz 17 gadiem, traumas gadījumā pēc palīdzības vēršas pie fizioterapeita.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1381339
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register