Vēl nesen mums likās, ka polimēru iepakojums stipri ienāca mūsu dzīvē. Šodien grūti iedomāties, ka pagājušā gadsimta sākumā plastmasas izstrādājumi vēl neeksistēja un praktiski visi rūpnieciskie izstrādājumi, tai skaitā arī iepakojums, bija izgatavoti no organiskiem materiāliem. Tā turpinātos arī līdz šodienai, taču kaut kur pagājušā gadsimta vidū cilvēce pārdzīvoja sintētisko materiālu revolūciju, pēc kuras plastmasa praktiski uzreiz aizvietoja daudzus materiālus. Tik veiksmīgu organisko materiālu aizvietojumu ar polimēriem pirmām kārtām izsauca tas, ka plastmasas izstrādājumi izrādījās ļoti efektīvi, bet to ražošana – salīdzinoši nedārga un praktiska.
Mūsdienu iepakojuma materiālu ražošanā plastmasas, t.i. polimēri, tiek pielietoti visur: pārtikas produktu, medicīnisko preparātu, elektronikas, bīstamo šķīdumu iepakošanai. Tāds plašs plastmasu pielietojums ir izskaidrojams ar to īpašībām – pielietošanas universālums (ļauj radīt krāsu un formu bezgalīgu daudzumu, kas ir ļoti svarīgi dizaina veidošanā); iespēja iegūt polimēru materiālus ar nepieciešamo fizikālo īpašību plašu kopumu; izejvielu lētums; vieglums; mazs enerģijas patēriņš ražošanā (salīdzinot ar stikla, metāla, papīra ražošanu). …