Biogāze no jūras produktu atliekām

Zivīm ir liels mitruma saturs, kas var izraisīt paātrinātu produkta bojāšanos. Tās ir bagātas ar proteīniem, kas padara šo produktu par vērtīgu cilvēka pārtiku, bet veido grūtības to izmantošanā biodegvielas iegūšanā. Liels proteīnu daudzums anaerobā fermentācijā izraisa lielu klostrīdiju pieaugumu, kas bojā biogāzes iegūšanas procesa blakusproduktu, jeb digestātu. Lai to novērsu, zivju atliekām var pievienot ogļhidrātu (cukuru) saturošās vielas. Fermentācijas procesā ogļhidrātus izmantojošas baktērijas kavē masas bojāšanās laiku, mazina tās pH. Lai iegūtu gan labas kvalitātes biogāzi, gan vērtīgu digestātu, zivju pārpalikumus bioreaktorā var ievest ar graudu pārstrādes pārpalikumiem [12]. No Gopi Krishna Kafle, Sang Hun Kim un Kyung Ill Sung [12] veiktiem eksperimentiem var secināt, ka biogāzes iznākums ir lielāks zivju pārstrādes atlikumus kofermentējot ar maizes ražotņu pārpalikumiem (FW:BW) (skat. 3.2. att.). Kaut gan vēl lielāku biogāzes daudzumu sanāca iegūt no tintenzivs pārpalikumiem (CFW). Zinātnei ir plašas iespējas un potenciāls tālāku eksperimentu veikšanai un līdzīgu datu iegūšanai. …