1. posms.
1. Valsts ekonomiskais stāvoklis
Latvijas ekonomika pēc pēdējo gadu izaugsmes buma pašlaik piedzīvo strauju lejupslīdi. 2009. gada ekonomiskais stāvoklis ir sasniedzis zemāko pēdējo gadu laikā. Par pastāvošo lejupslīdi/ krīzi sabiedrība jau ilgstoši tiek informēta ar masu mediju starpniecību. Pēdējo mēnešu laikā vairakkārt dažādām nozarēm samazināts valsts finansējums, kas cieši saistīts ar Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas komisijas prasību izpildi aizdevuma saņemšanai, lai nodrošinātu izeju no Latvijas Republikas bankrota. Neskatoties uz to, budžets joprojām nav sastādīts, vēl 500 miljoni latu tiks atvilkti no pašlaik paredzētā nākamā gada budžeta izdevumiem.
Kā pozitīva tendence šobrīd minams inflācijas līmeņa kritums. Šā gada septembrī tā bija tikai 0,5%, salīdzinot ar pagājušā gada septembri. Tomēr atsevišķi eksperti jau ar nākamo gadu paredz deflācijas draudus 3-4% apmērā.
Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem IKP pēdējo 3 gadu laikā, salīdzinot ar 2000. gada cenām, ir krities no 2208113 miljoniem latu 2007. gada IV ceturksnī uz 1740834 miljoniem latu šā gada II ceturksnī. Varam secināt, ka viens makroekonomiskie rādītāji ir piedzīvojuši stipru kritumu un pagaidām nopietna pamata cerēt uz ekonomikas atveseļošanos tuvāko mēnešu laikā nav.
Valstī pēdējā gadā ir strauji pieaudzis bezdarba līmenis (šobrīd tas ir 17%), turklāt ir palielinājies nodokļu slogs gan patērētājiem, gan ražotājiem. Tomēr no uzņēmēja viedokļa pozitīvi, ka nekustamo īpašumu tirgū vēl ir noticis ievērojams cenu kritums, un tas turpinās. Tajā pašā laikā uzņēmējam jārēķinās ar patērētāja pazemināto pirktspēju, it īpaši tas attiecas uz luksus precēm. Mājsaimniecību pirktspēju smagi ietekmējusi nespēja izpildīt kredītsaistības.
Pastāv atšķirīgas par ekonomikas atlabšanas termiņiem, no kuriem kā tuvākais tiek piedāvāts jau 2010. gads (pēc SVF misijas vadītāja Latvijā domām), kamēr ir kompetentas personas, kas uzskata, ka Latvijai bankrots ir neizbēgams.
2. Vispārējā situācija tirgū.
Vispārējā situācija tirgū ir vistiešākajā veidā saistīta ar ekonomisko stāvokli valstī, proti, ražošanas apjomi sarūk (tomēr jāsaka, ka to nevarētu teikt par eksporta apjomu), nodarbinātības līmenis pazeminās (plaša izvēle darbinieku atlasē, ko uzņēmēji arī izmanto), patēriņa preču cenas nedaudz kritušās.
Saskaņā ar LR CSP datiem saņemto ārvalstu investīciju apjoms Latvijā 2008. gada pēdējā ceturksnī strauji aizplūda no Latvijas (salīdzinot ar tā paša gada III ceturksni, investīcijas samazinājušās par 250 miljoniem latu un ir saglabājušās ar mīnuss zīmi), kas norāda uz to, ka ne tikai vietējo iedzīvotāju vidū valda neticība tirgus atlabšanai tuvākajā laikā.
Pastāv iespēja, ka ar nākamo gadu PVN tiks paaugstināts vēl par 2%, kas būtu jau otrā reize divu gadu laikā, kad PVN tiktu paaugstināts. Tas draudētu ar vēl lielāku nodokļu slogu, kas apgrūtina uzņēmējdarbības realizāciju legālā veidā. Neskatoties uz to, ka šādi lēmumi nav vēl pieņemti, tie jau šobrīd nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbību, jo uzņēmējiem nav skaidrs, kas gaidām nākotnē, līdz ar to ir apgrūtinātas plānošanas iespējas. Tāpat pastāv zināmas neskaidrības par valsts atbalstu uzņēmējiem, piemēram, vai tiks realizēta uzskaites, reģistrācijas un nodokļu deklarācijas prasību vienkāršošana. Plānots ar nākamo gadu ieviest arī kapitāla pieauguma nodokli 10% apmērā, kas visādā ziņā negatīvi ietekmētu tirgū pastāvošās tendences, jo sevišķi tās, kas saistītas ar ēnu ekonomiku.
Mazo un vidējo uzņēmumu darbību bremzē arī grūtības vai pilnīga nespēja iegūt kredītu attīstībai, līdz ar to uzņēmēji reģionos, kur lielākoties tie pieder pie MVU, saskaras ar nopietnām pastāvēšanas problēmām. Lielie un starptautiskie uzņēmumi nodarbojas ar pielāgošanos jaunajām tirgus tendencēm vai izmanto esošos uzkrājumus krīzes pārvarēšanai, jo ienākumu kritums daudzās nozarēs uzņēmējiem ir ievērojams.
…
