IEVADS
Loģistika ir izejvielu, materiālu, ražošanas, gatavās produkcijas, pakalpojumu un informācijas plānošanas, izpildes un kontroles process no tās radīšanas vietas līdz patērētājam, ar mērķi samazināt izmaksas un pilnīgi apmierināt patērētāja vajadzības. [2]
Loģistika kā zinātne sāka veidoties 1920. gados, galvenokārt ASV. Terminu “Loģistika” visā pasaulē biznesā sāka lietot 1970. gados.
Mūsdienās vārdam “Loģistika” ir ļoti plaša nozīme, un loģistika nav tikai transportēšana, piegāde un uzglabāšana. Modernā loģistika ietver praktiski visas uzņēmējdarbības sfēras, tādejādi loģistika ir iespaidīgs ierocis uzņēmuma rīcībā, lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs.
Ar biznesa sistēmām saprot jebkuras sistēmas, kuras veic kaut kādas aktivitātes. Šīs aktivitātes var būt kā ražošanas procesi, tā arī tīri informācijas apstrādes procesi. Šīs aktivitātes var būt arī jaukti procesi, kas ietver kā ražošanu, tā arī informācijas apstrādi. Par tipisku biznesa sistēmu var uzskatīt jebkuru “kantori”, kas apkalpo klientus, piemēram, bankas, apdrošināšanas sabiedrības, biļešu rezervēšanas sistēmas un tml. Par biznesa sistēmu var uzskatīt arī fabriku, kura ražo kaut kādu produkciju. Tāpat par biznesa sistēmu var uzskatīt jebkuru informatīvo sistēmu. [4]
Biznesa modelēšana ir šādu biznesa sistēmu formāla vai pusformāla aprakstīšana lietojot dažādus viegli uztveramus formālismus. Tā ir vajadzīga tādēļ, lai iegūtu esošās vai projektējamās sistēmas (kantora, bankas, apdrošināšanas sabiedrības, fabrikas u.t.t.) precīzu struktūras un funkcionēšanas aprakstu. Tikai pateicoties šādam aprakstam varēs īsti saprast, kā funkcionē iestāde, pēc kādiem algoritmiem tiek veikti attiecīgie informācijas apstrādes vai ražošanas procesi, ko dara katrs tās darbinieks, kā tiek izmantoti iestādes resursi, kādas ir šo apstrādes procesu “šaurās vietas” u.t.t. Protams, vairumā gadījumu aizvien paliks darbinieku iniciatīva, radošais moments, kuru nevar formalizēt, taču, lai iestāde sekmīgi funkcionētu, formalizētajai daļai ir jābūt pēc iespējas lielākai.
Ir grūti iedomāties darbības jomu, kurā būtu iespējams ko pasākt bez iepriekšējas plānošanas un analīzes. Lai būtu iespējams nodrošināt veiksmīgu uzņēmuma, valsts institūcijas vai pat personīgo darbību, bieži nepieciešams darbību veikt teorētiski "galvā" vai "uz papīra" un vadoties no "prāta eksperimenta rezultātiem" veikt attiecīgo darbību reālā pasaulē. Jau ilgu laiku pastāv dažādi modelēšanas rīki, kas atvieglo dažādu dzīves jomu modelēšanu. Atkarībā no tā, kurai jomai rīka izstrādātājs ir pievērsis lielāku uzmanību, konkrētais rīks labāk palīdz veikt vienu modelēšanas funkciju un ne tik labi citu. [4]
…
