Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
1,99
You save:
0,38 (19%)
Discounted price*:
1,61
Purchase
Add to Wish List
ID number:113999
Evaluation:
Published: 04.10.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Time period viewed: 2010.g. - 2011.g.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Starptautiskās valūtas sistēmas    3
1.1.  Bretonvudsas valūtas sistēma    3
1.2.  Jamaikas valūtas sistēma    6
  Avotu un izmantotās literatūras saraksts    9
Extract

Darba autore saprot, ka šādā definīcijā nav pilnībā iespējams paskaidrot, kā mainījās situācija, kad tika ieviesta Jamaikas valūtas sistēma, tāpēc darba autore, apvienojot sniegto informāciju no jau vairākkārt pieminētās G. Libermana grāmatas „Nauda, inflācija, valūtas kurss” un R. Rupeikas-Apogas grāmatas „Valūtas tirgus un valūtas darījumi”, ir izveidojusi īsu Jamaikas sistēmu raksturojošo pazīmju apkopojumu:
1. Zelta demonetizācija. Tas nozīmē, ka zelts vairs nav valūtas prece, tas nepilda naudas funkcijas. Praktiski naudas vienībai vairs nav zelta satura. Pēc Jamaikas sistēmas autoru domām, zelts turpmāk būs tikai cēlmetāls, kas noderīgs tehnikā, medicīnā, juvelierrūpniecībā. Zelts kā maksāšanas līdzeklis ne monētās, ne stieņos nedrīkst tikt pieņemts. [2; 102] Zeltu var pārdot, par to saņemot pretī nacionālo valūtu, ko pēc tam izmantojot norēķinoties par precēm vai pakalpojumiem;
2. „Peldošie kursi”, kurus regulē konkrēto valūtu pieprasījuma un piedāvājuma samērs. Pati ideja tika izvirzīta vēl gandrīz 15 gadus pirms Jamaikas valūtas sistēmas ieviešanas. Idejas būtības ir tirgus mehānisma izmantošana pret plaša mēroga valūtas spekulācijām. Spekulācijas ierobežotājs mehānisma ir elementārs: aug pieprasījums, ceļas valūtas kurss, ceļoties valūtas kursam, samazinās pieprasījums, samazinoties pieprasījumam, samazinās arī valūtas kurss. Šīs sistēmas mīnus slēpjas tās nenoteiktībā, neviens nevar noteikt precīzu „peldošo kursu” pēc gada vai pieciem gadiem. Katra Centrālā banka rīkojas pēc sava ieskata, vadoties pēc konkrētas motivācijas izdevīguma. 1985. gadā no 149 SVF locekļiem tikai 36 locekļi savām nacionālajām valūtām noteica „peldošo kursu” [2; 103];
3. Valūtas rezervju diversifikācija, to dažādība, daudzveidība. Blakus dolāram un zeltam Centrālo banku rezervēs arvien lielāks īpatsvars bija Vācijas markai, Šveices frankam, Japānas jenai, Francijas frankam, Lielbritānijas mārciņai, Zviedrijas kronai un dažām citām vadošo valstu valūtām; [3; 13].

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Bretonvudas un Jamaikas valūtas sistēmas”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/113999

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register