Bruņinieku literatūra

Saturs Ievads........................................................................................................3 Bruņinieka apraksts.....................................................................................4 Vārda „Bruņinieks” izskaidrojums..................................................................4 Trubadūri....................................................................................................5 Kurtuāzija....................................................................................................5 Tristāns un Izolde........................................................................................5 Tristāns un Izolde........................................................................................6 Bruņinieku literatūras radīšanas beigas..........................................................7 Izmantoto avotu saraksts.............................................................................8 Ievads. Bruņinieku literatūra savu nozīmi ieguva ap 12.-13 gs. Tā atspoguļoja aristokrātu un bruņinieku dzīves ideālus. Bruņinieku literatūra lielā mērā guva ierosmes no antīko sacerējumu autoriem. Neatņemama to sastāvdaļa bija mīlas intriga, dažādas dēkas, piedzīvojumi un, pats galvenais, cīņas. Liela vieta šajos romānos ierādīta gan varonim, gan vides aprakstam, gan dvēseles pārdzīvojumu tēlojumam. Vispilnīgākajā formā bruņinieku literatūra attīstījās Francijā, un pēc tam franču bruņinieku literatūra bija paraugs citu Eiropas zemju bruņinieku literatūrai. Vislielākie sasniegumi bruņinieku literatūrai bija lirikā un romānā. Visagrāk attīstoties Francijas dienvidos, lirika nedaudz aizsteidzās priekšā romānam. Bruņinieku dzejas valoda tiecās būt tīra un smalka. No tās tika izskausts viss rupjais un ikdienišķais. Daži bruņinieku literatūras piemēri kā "Karaļa Artūra un Apaļā galda" romānu cikls, "Tristans un Izolde", romāni par Parsifālu un Svēto Grālu, Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis" uc.