4. BŪVNIECĪBAS NOZARES STATISKIE DATI
Būvniecības nozares kopējais apjoms 2011.gada pirmajos trīs mēnešos bija 91,5 miljoni latu, kas ir zemākais pēdējos sešos gados.[5]
Vislielākais būvniecības un remontdarbu samazinājums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija administratīvo ēku, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecībā - attiecīgi par 73,5% un 57,2%, kam seko maģistrālo cauruļvadu un komunikāciju līniju būvniecība ar 37,5%. Kritumu piedzīvo arī šoseju un ceļu būvniecība, kā arī tiltu būvniecība, kas, iespējams, skaidrojams ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kas būtiski ierobežoja attiecīgos būvniecības darbus, pārbīdot tos uz otro un trešo šī gada ceturksni.[5]
Vērtējot pastāvošo situāciju, absurda liekas joprojām esošā barjera privāto un publisko partnerības projektu realizācijai. Būvniekiem ir brīvas kapacitātes, un redzam, ka daudzos gadījumos ir pieejami arī finanšu resursi projektu īstenošanai, ko papildus varētu atbalstīt arī banku līdzfinansējums. Tai pat laikā šādi projekti šodien praktiski netiek realizēti. Ļoti zemā pieprasījuma dēļ konkurence būvniecības sektorā joprojām saglabājusies ļoti augsta un tā ir atstājusi būtisku ietekmi uz kompāniju finanšu rādītājiem, ko šobrīd pastiprina, praktiski nekontrolēts energoresursu cenu kāpums.[5]
Jau ziņots, ka 2011.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 13%, inženierbūvju būvniecības apjoms - par 19,4%.
2011.gada pirmajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 91,5 miljoni latu. Būvniecības rezultātus būtiski ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi ziemā, it sevišķi inženierbūvju būvniecībā.
2011.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15,1%.[5]
…
