C vitamīna noteikšana augļos un dārzeņos

Secinājumi
1. Askorbīnskābe sintezējas visu augu un gandrīz visu dzīvnieku organismos, izņemot primātos, jūras cūciņās, kā arī cilvēka organismos. Ja cilvēka organismā ir mazs C vitamīna daudzums, ir iespēja saslimt ar skorbutu.
2. Ar C vitamīnu visbagātākie ir sezonas augļi un dārzeņi, kad tie tiek ievākti un ir gatavi.
3. Ikdienā Vaiņodes vidusskolas skolēni C vitamīnu visbiežāk uzņem ar apelsīnu, citronu, papriku, dillēm, kivi, burkāniem, mandarīniem. Apkopojot iegūtos datus, secināts, ka lielākā daļu skolēnu nezin C vitamīna funkcijas, trūkuma simptomus organismā, tāpēc skolēni ir jāizglīto arī klases stundās. 53% skolēnu C vitamīnu lieto ar pārtikas produktus, 21% lieto ar uztura bagātinātājiem, 26% lieto gan ar uztura bagātinātājiem, gan ar pārtikas produktiem.
4. Apstiprinājās hipotēze, ka ilgstoši uzglabājot augļus un dārzeņu lielākā daļa C vitamīna tajos izzūd.
5. Gadā tiek saražots 40 000 tonnu askorbīnskābes, 30% tās izmanto uztura bagātinātāju ražošanai, bet lielāko daļu – pārtikas rūpniecībā.
6. Uzglabājot ziemā dažādus augļus un dārzeņu, C vitamīna saturs marta mēnesī tajos samazinās no 50 līdz 100 %.
7. Tā kā ziemas otrajā pusē augļos un dārzeņos askorbīnskābes saturs ir ļoti mazs, tā jāuzņem ar uztura bagātinātājiem, ieteicams, dabiskiem, nevis sintētiskiem.
8. Autore darba turpinājumā iesaka noteikt askorbīnskābes saturu rudenī pēc augļu un dārzeņu novākšanas, lai noskaidrotu, vai tajos C vitamīna saturs sakrīt ar literatūrā dotajiem.

…