C vitamīna saturs svaigos un skābētos galviņkāpostos

Izvēloties darba virzienu, galvenā vadlīnija ir intereses par bioķīmiju. Šī zinātne pēta ķīmiskos procesus, kas notiek dzīvajos organismos. Tātad šajā darbā tiek pētīta C vitamīna koncentrācijas atšķirība svaigiem un skābētiem galviņkāpostiem.
Vitamīnus nereti apzīmē par uztura papildus faktoru. Šis apzīmējums neatbilst vitamīnu īstajai nozīmei: tie ir tikpat nepieciešami uztura elementi kā visas citas vielas, kas ietilps cilvēka ķermeņa sastāvā. Ir zināms, ka vitamīnu trūkums organismā rada visai nopietnus dažādu orgānu un pat visa organisma darbības traucējumus. Viena vitamīna trūkums var kavēt citu vitamīnu izmantošanu, jo visi vitamīni uz organismu iedarbojas sava starpā saistīti.
Ir ļoti interesanti aplūkot tautā vispārpieņemto priekšstatu, ka skābos kāpostos ir vairāk C vitāmīns, nekā svaigos. Šī tēma ir ļoti aktuāla ziemas mēnešos, kad cilvēki pārtikā vairāk izmanto konservētus produktus, to skaitā skābus kāpostus. Askorbīnskābe ir viens no populārākajiem un vienkāršāk uzņemamajiem un neatliekamajiem ūdenī šķīstošajiem vitamīniem. Mūsu organisms nespēj veidot šī vitamīna rezerves, tādēļ nedrīkst atlikt tā kvalitatīvu uzņemšanu, lai uzturētu labu veselību un imunitāti.
Kāpēc organismam nepieciešams C vitamīns? Kāpēc C vitamīna daudzums mainās atkarībā no galviņkāpostu pagatavošanas veida? Uz šiem jautājumiem rodamas atbildes šajā zinātniski pētnieciskajā darbā.

Darba tēma: C vitamīna satura noteikšana svaigos un skābētos kāpostos.

Darba mērķis: Noskaidrot C vitamīna koncentrācijas atšķirību svaigos un skābētos galviņkāpostos.

Hipotēze: Skābētos galviņkāpostos ir vairāk C vitamīns nekā svaigos galviņkāpostos.…