Kas tad īsti ir rekrealoģija? Zinātne, kas pēta cilvēka brīvo laiku un tā izmantošanu. Jā, bet tomēr tā vairāk ir saistīta ar cilvēka garīgā stāvokļa uzlabošanu, protams, arī fiziskā. Vārds 'rekreācija' tomēr dzirdams pārāk reti. Trūkst materiālu par tā nozīmi. Praktiski viss, ar ko cilvēks nodarbojas brīvajā laikā, ir rekreācija.
Daudzi cilvēki ir atdevušies darbam, pat brīvdienās un nezina, kā tas ir - atpūsties. Iespējams, ka nākotnē sabiedrības dzīves līmeni vērtēs pēc rekreācijas kvalitātes. Labi atpūsties varēs tikai tas, kas labi strādās, un otrādi. Šie vārdi ir zelta vērti! Tos pēc iespējas vairāk vajadzētu izteikt darba devējiem, jo vairāk vai mazāk, no viņiem ir atkarīgs darbinieku ražīgums, garīgais un, savā ziņā, arī fiziskais stāvoklis. Ja darba devējs rūpēsies par darbinieku rekreāciju, tad rezultāti būs neizbēgami pozitīvāki. Strauji samazinoties fiziskajam, jūtami pieaug intelektuālās un emocionālās slodzes. Darba intelektualizācija, kas nozīmē fiziskā un garīgā darba atšķirību likvidēšanos, ģenerē jaunas problēmas - garantēt darbinieka intelektuālo un emocionālo "drošību" ir daudz grūtāk un sarežģītāk, nekā to, kas radies no smaga fiziskā darba.
Nosacīti varētu vienoties, ka rekreants ir cilvēks, kas atstāj savu pastavīgo dzīves vietu un ne mazāk kā uz divām stundām iekļaujas rekreācijas procesā. Ir ikdienas rekreants, kas izmanto tuvākos (piemājas, piepilsētas) rekreatīvos resursus darbdienās, īslaicīgais rekreants, kas nedēļas nogalē piedalās tūrisma pārgājienā vai atpūšas ģimenes dārziņā. Visbeidzot, ilgstošais rekreants, kas ar uzturzīmi dodas uz kūrvietu, kur viņš 24 dienas veseļojas un atpūšas sanatorijā vai pansionātā.
Mēs vēl neesam iemācījušies racionāli izmantot mūsu brīvo laiku šodien. Vajaga analizēt vismaz trīs principiālas alternatīvas, pieļaujot varbūtību, ka arī diezgan tālā nākotnē vēl joprojam pastavēs trīs galvenās atpūtas formas: ikdienas atpūta, īslaicīgā jeb nedēļas nogales atpūta un ilglaicīgā jeb atvaļinajuma atpūta.
Mēs mācāmies atpūsties, taču vai mēs pilnvērtīgi spēsim atpūsties, ja nesargāsim dabu, vidi, kurā atrodamies un, kur atrodas rekreācijas resursi? Šajā sakarā sevišķa vērība jāvelta jautājumam par apkārtējās vides kvalitāti. Rekreatīvās vides izveidošanai nepieciešami šādi galvenie pasākumi:
1. dabisko ainavu saglabāšana un atjaunošana;
2. jaunu vides elementu radīšana (parki, mežaparki, ūdenstilpes u.c.);
3. rekreatīvās vides vizuālās piesārņošanas novēršana (visos līmeņos);
4. vēsturiski izveidotas mākslīgās vides vērtīgāko elementu saglabāšana un atjaunošana;
5. makslīgas rekreatīvas vides radīšana, kas veicina rekreatīvā efekta paaugstinājumu.
…
