Secinājumi
1. Rokraksts jau kopš seniem laikiem tiek atzīts par nozīmīgu cilvēka rakstura noteicēju.
2. Ikvienu rokrakstu ir iespējams pētīt.
3. Ar rokraksta analīzes palīdzību iespējams noteikti cilvēka iekšējo stāvokli rakstīšanas laikā, taču nav iespējams noteikti rakstītāja ārējo izskatu-ādas krāsu, vecumu, dzimumu.
4. Analizējot rokrakstu, kura autors nav apzinājies, ka rokraksts tiks analizēts, iespējams ļoti precīzi noteikt cilvēka rakstura iezīmes.
5. Pētījuma dalībniekiem, kuriem pēc rokraksta analīzes piemīt negatīvās īpašības, pašvērtējums lielākoties nesakrīt ar pētījuma rezultātiem.
6. Viens no nozīmīgākajiem cilvēka raksturotājiem ir raksta lielums. Pētījumā konstatēts, ka respondentu, kuri raksta ar lieliem vai normāla izmēra burtiem, pašraksturojums pilnībā sakrīt ar izanalizētajām rakstura iezīmēm, taču respondentu, kuri raksta ar maza izmēra burtiem, pašraksturojums ar izanalizētajām rakstura iezīmēm pilnībā sakrīt 2/3.
7. Lielākajai daļai (4/5) dalībnieku piemīt regulārs rokraksts.
8. Rokrakstu pētījumu rezultāti lielākoties sakrīt ar respondentu pašvērtējumiem.
…