-
Cilvēks un vide
Research Papers40 Environmental Protection, Tourism, Traveling, History, Culture
2011 - 2015 years
Nr. | Chapter | Page. |
Daba | 4 | |
Veselību noteicošie faktori | 5 | |
Cilvēks – dabas sastāvdaļa | 10 | |
Astoņi ilgspējīgas ētikas principi | 12 | |
Kultūrvides veidošana tuvākajā apkārtne | 14 | |
Pasākuma mērķis | 14 | |
Pasākuma pamatojums | 15 | |
Plānošanas dokumentu ietvars | 17 | |
Cilvēka atbildība par videi nodarīto kaitību | 19 | |
Pilis un muižas | 20 | |
Rundāles pils | 20 | |
Dinaburgas viduslaiku pilsdrupas | 22 | |
Birķineļu muiža | 23 | |
Grāfu Plāteru - Zībergu Bebrenes muižas pils | 24 | |
Ilgas muižas medību pils | 25 | |
Ilgu pils | 26 | |
Jaunsventes muiža | 27 | |
Lielbornes muiža | 28 | |
Mola (Višķu) muiža | 29 | |
Vecsalienas (Červonkas) muižas pils | 30 | |
Atpūta laukos | 31 | |
Vīrogna" - lauku māja | 31 | |
"Saliņas" - lauku māja | 32 | |
"Liepziedi" - lauku māja | 33 | |
"Gaišā" - lauku māja | 34 | |
"Dailes" - Lauku māja | 35 | |
"PLAZA" – restorāns | 36 | |
"Vilnis" - atpūtas komplekss | 37 | |
"Dinaburg" – restorāns | 39 | |
Izmantota literatūra | 40 |
Pasākuma pamatojums
Kultūras nozares attīstība ne tikai ietekmē ekonomisko izaugsmi – jaunu uzņēmumu un darba vietu rašanos – valsts teritorijā vienmērīgi izvietotos attīstības centros, bet arī tās attīstībai nepieciešamās kultūrvides sakārtošana un tās pakalpojumu dažādošana ir izšķirošs faktors pilsētu vai atsevišķu to daļu ekonomiskajai reģenerācijai un nodarbinātības veicināšanai tajās.
Pēc Eiropas Komisijas datiem kultūras sektorā ES ir 4,2 miljoni nodarbināto ar vidēji 3-5% pieaugumu gadā. ES25 kultūras nozarē nodarbinātie sastāda aptuveni 2,5% no kopējā nodarbināto skaita, attiecīgi Latvijā – 1,8%. Latvijā, veicot mērķtiecīgas investīcijas, kultūras nozarēs tiek prognozēts nodarbinātības pieaugums no 300 līdz 500 nodarbinātajiem gadā. Latvijā 2004. gadā darbojās 1570 valsts un pašvaldību kultūras institūcijas, kuru kopējais apmeklējumu skaits sasniedza 19,1 milj. gadā, kas ik gadu pieaug par vidēji 2%, bet publisko kultūras iestāžu gada pašieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ieejas maksas sastādīja 7,3 milj. latu. Radošā sektora kopējā tirgus vērtība ES valstīs ir aptuveni 380 miljardi eiro gadā, aptuveni 23% no tā sastāda publiskās organizācijas. Kultūras sektora tirgum tiek prognozēts stabils pieaugums arī nākotnē, pēc LZA Ekonomikas institūta aprēķiniem katrs kultūrā ieguldītais lats ierosina tautsaimniecības apritei 1,4 latus.
Kultūras nozares sekmīgas attīstības priekšnoteikums ir atbilstoša moderna kultūras infrastruktūra un kultūrvide, kas vienlaikus nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un atbilstošu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Nepietiekamas iespējas izmantot kultūras pakalpojumus ir viens no faktoriem, kas motivē ekonomiski aktīvo sabiedrības daļu pārcelties uz pievilcīgāku dzīves vidi. Īpaši jauniešiem būtu jānodrošina plašākas kultūras pakalpojumu izvēles iespējas. Kopumā Latvijā kultūras patēriņš pagaidām vēl ir salīdzinoši zems; identificētie kultūras patērēšanas aktivitāšu puduri norāda uz lielu augšanas potenciālu, kas, prasmīgi izmantots, varētu nest ievērojamus ekonomiskos ieguvumus. Arī salīdzinājums ar ES valstīm liecina par Latvijas kultūras un atpūtas pakalpojumu tirgus izaugsmes potenciālu nākotnē.
…
Daugavpils atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas (garums- 1020 km, no tiem 367 Latvijas teritorijā) - Latvijas lielākās upes abos krastos. Pilsētas teritorija iestiepjas Austrumlatvijas zemienes DA daļā, Jersikas līdzenumā, ZA to ieskauj Latgales augstiene. Austrumos tā robežojas ar Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidu. Sventes ezers Pilsētas lielākā daļa atrodas platajā asimetriskajā Daugavas ielejā. Tās ģeoloģiskā uzbūve ir ļoti savdabīga - 300 miljonu gadu veci vidus un augšdevona sistēmas smilšakmeņi un slānekļi veido tā saucamo Daugavpils depresiju, kas ir 250 m dziļumā (Latvijā vidēji 10-20 m dziļumā).......................... Meži un parki veido Daugavpils zaļo rotu un rekreācijas resursus apmēram 10 400 ha platībā. No koku sugām dominē priedes (80%), bērzi (10%), egles (7%). Meži ir bagāti ar reto aizsargājamo augu sugām, te dzīvo 39 Latvijā sastopamās zīdītāju sugas, 139 putnu sugas. ......................................... Veselību noteicošie faktori. Vide kā dzīvības un veselības resurss Veselība ir sabiedrības dzīves kvalitātes būtiska dimensija, tādēļ pasaulē un arī Latvijā vērojamā veselības problēmu saasināšanās izsauc bažas gan ekspertos, gan visā sabiedrībā. Pirmais solis šo problēmu risināšanā ir veselību noteicošo faktoru identificēšana. Tātad, kas determinē mūsu veselību? Tie ir 4 sekojošie pamat faktori (Morgan, 1993): • iedzimtība. Indivīda no vecākiem saņemtā gēnu komplekta īpatnības determinē vai veicina tā saslimšanu ar hemofiliju, diabētu, alkoholismu u.c., vai arī, gluži otrādi, nosaka tā paaugstinātu imunitāti pret noteiktām slimībām; • medicīniskā aprūpe. Teorētiski medicīniskajam servisam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt sabiedrības veselību, taču situācijas analīze demonstrē šīs ietekmes pretrunīgumu (sīkāk skat. zemāk); • dzīvesveids. Cilvēka uzvedība saistībā ar uztura izvēli, fiziskās aktivitātes līmeni, miega režīmu, nikotīna un alkohola lietošanu utt. ir būtiskākais veselību graujošais faktors attīstītajās valstīs. Vienlaikus dzīvesveids ir teorētiski visvieglāk lietojamā veselības uzlabošanas svira; • vide. Attiecībā uz cilvēci kopumā vide ir visbūtiskākais no uzskaitītajiem veselību ietekmējošajiem pamat faktoriem. Ūdens, kuru mēs dzeram, pārtika, kuru mēs ēdam, gaiss, kuru mēs elpojam - tā ir vesela vides elementu plūsma, kas nonāk mūsu ķermenī, kļūstot par tā sastāvdaļu un nodrošinot organisma funkcionēšanu... vai arī to graujot, ja minēto vides resursu kvalitāte ir neatbilstoša organisma bioloģiskajām prasībām..............
-
Cilvēks un vide
Research Papers40 Environmental Protection, Tourism, Traveling, History, Culture
- Postmodernitāte un tā ietekme uz politisko ideoloģiju veidošanos. Feminisms un ekoloģisms kā izaicinājums modernisma ideoloģijām un pasaules uzskatam
- Vide un zaļo kustības
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Vide un zaļo kustības
Research Papers for secondary school8
-
Postmodernitāte un tā ietekme uz politisko ideoloģiju veidošanos. Feminisms un ekoloģisms kā izaicinājums modernisma ideoloģijām un pasaules uzskatam
Research Papers for secondary school2
-
Gaisma un vide Karavadžo glezniecībā
Research Papers for secondary school5
-
"Lido" atrašanās vietas priekšrocības un trūkumi teorētiskā un praktiskā skatījumā
Research Papers for secondary school19
-
Cilvēks un daba mijiedarbībā
Research Papers for secondary school12