1918.g.17.11. Latvijā tika izveidota Tautas padome, kas savukārt pieņēma “Politisko platformu”, ko var uzskatīt par Latvijas pirmo pagaidu Satversmi. Platforma sastāvēja no 7 daļām, kur IV daļā tika noteiktas - Cittautiešu tiesības, V –Pilsonības brīvības. Šajā politiskajā platformā izteikti demokrātiska bija dokumentā paredzētā Satversmes sapulces vēlēšanu kārtība, īpaši sieviešu vēlēšanu nodrošināšana, kas 1917.gadā pasaulē nebija plaši izplatīta prakse. Šajā dokumentā ļoti daudz uzmanības tika atvēlēts minoritātēm. Kā piemēram III daļas 2.pants paredzēja mazākumgrupu piedalīšanos Latvijas tautas padomē. Kā arī vesela dokumenta daļa bija veltīta cittautiešu tiesībām.
Tautas padomes galvenais nopelns bija Satversmes sapulces demokrātisku vēlēšanu nodrošināšana. Saskaņā ar Tautas padomes pieņemto likumu Satversmes sapulci ievēlēja : “vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanas” un vēlēšanu tiesības bija: “visiem abu dzimumu Latvijas pilsoņiem, kuri ir 21 gadu veci”. Bet pirms rīkot vēlēšanas, bija nepieciešams noteikt Latvijas pilsoņu loku. To Tautas padome izdarīja 1919.g.23.08. pieņemot likumu “Par pavalstniecību”, kas piešķīra pilsonību visām personām, kuras Latvijas teritorijā bija pastāvīgi dzīvojušas līdz pasaules kara sākumam-1914.g. 1. augustam.
Vēlēšanas notika 1918.g. 17. un 18.aprīlī. Satversmes sapulce darbojās kā likumdevējvara līdz 1. Saeimas vēlēšanām 1922.g. oktobrim un tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Satversmi.
Sākotnēji bija iecerēts veidot Satversmi divās daļās: 1) valsts iekārta, 2) pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Satversmes pirmo daļu pieņēma 1922.g. 15.02., bet otrās daļas projektu nepieņēma, jo liela daļa deputātu neapmierināja tās saturs. Šis projekts aptvēra pilnu cilvēktiesību katalogu, t.i. vienlīdzību likumu priekšā, personas un dzīvokļa neaizskaramību, personiskās saziņas, noslēpumu, vārda, sapulču, apziņas un biedrošanās brīvību, pārvietošanās brīvību, pat nāves soda aizliegumu. Otrās daļas nepieņemšana bija milzīgs robs Latvijas konstitucionālajā iekārtā, ko Latvijas Saeima novērsa tikai 1998.gadā, kad tā papildināja Satversmi.
Tā kā nepilsoņu un bezvalstnieku statuss un tiesības mūsdienās ir izraisījis daudz strīdu, ir interesanti aplūkot, kādi bezpavalstnieku vai ārzemju pilsoņu tiesību ierobežojumi pastāvēja tolaik. Tāpat kā mūsdienās, tikai pilsoņi varēja ieņemt valsts amatus. Bezpavalstnieki vai ārzemju pilsoņi varēja iegūt nekustamo īpašumu tikai ar valdības atļauju, tiem bija jāmaksā lielāki nodokļi un lielāka mācību maksa nekā pilsoņiem, un tiem vajadzēja ik gadus pirkt dzīvošanas atļauju. …
