Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Cilvēktiesību un pilsoņu tiesību konstitucionālā reglamentācija Latvijā

     

    Research Papers16 Law

4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:495801
 
Author:
Evaluation:
Published: 07.04.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 19 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība Latvijā    3
  Cilvēktiesības parlamentārajā posmā (1918. – 1934.)    3
  Cilvēktiesības pēc autoritārā režīma nodibināšanas 1934.gadā    4
  Okupācijas režīmu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā    4
  Pirmās Padomju okupācijas laikā    4
  Nacistu okupācijas laikā    5
  Padomju varas laikā no 1945. līdz 1985. gadam    5
  Cilvēktiesības atmodas laikā    6
  Cilvēktiesības pēc neatkarības atjaunošanas    6
  Latvijai saistoši starptautiskie cilvēktiesību dokumenti    8
  Cilvēktiesību konstitucionālais rangs Latvijā    10
  Cilvēka tiesības un brīvības LR Satversmē    11
  Personas elementārās tiesības un brīvības LR Satversmē    11
  Politiskās tiesības LR Satversmē    12
  Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības LR Satversmē    12
  Pilsonības institūta būtība un tiesiskais regulējums    14
  Pilsonības iegūšanas veidi LR    14
  Pilsonības zaudēšanas veidi    15
  Pilsoņu tiesības un pienākumi LR Satversmē    16
  Mazākumgrupu (minoritāšu) tiesības    16
  Cilvēktiesību aizsardzības mehānismi Latvijā    18
  Administratīvās iestādes    18
  Lietas izskatīšana tiesā    18
  Pagasttiesas un bāriņtiesas    19
  Satversmes tiesa    19
  Valsts cilvēktiesību birojs    19
  Izmantotā literatūra    21
Extract

1918.g.17.11. Latvijā tika izveidota Tautas padome, kas savukārt pieņēma “Politisko platformu”, ko var uzskatīt par Latvijas pirmo pagaidu Satversmi. Platforma sastāvēja no 7 daļām, kur IV daļā tika noteiktas - Cittautiešu tiesības, V –Pilsonības brīvības. Šajā politiskajā platformā izteikti demokrātiska bija dokumentā paredzētā Satversmes sapulces vēlēšanu kārtība, īpaši sieviešu vēlēšanu nodrošināšana, kas 1917.gadā pasaulē nebija plaši izplatīta prakse. Šajā dokumentā ļoti daudz uzmanības tika atvēlēts minoritātēm. Kā piemēram III daļas 2.pants paredzēja mazākumgrupu piedalīšanos Latvijas tautas padomē. Kā arī vesela dokumenta daļa bija veltīta cittautiešu tiesībām.
Tautas padomes galvenais nopelns bija Satversmes sapulces demokrātisku vēlēšanu nodrošināšana. Saskaņā ar Tautas padomes pieņemto likumu Satversmes sapulci ievēlēja : “vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanas” un vēlēšanu tiesības bija: “visiem abu dzimumu Latvijas pilsoņiem, kuri ir 21 gadu veci”. Bet pirms rīkot vēlēšanas, bija nepieciešams noteikt Latvijas pilsoņu loku. To Tautas padome izdarīja 1919.g.23.08. pieņemot likumu “Par pavalstniecību”, kas piešķīra pilsonību visām personām, kuras Latvijas teritorijā bija pastāvīgi dzīvojušas līdz pasaules kara sākumam-1914.g. 1. augustam.
Vēlēšanas notika 1918.g. 17. un 18.aprīlī. Satversmes sapulce darbojās kā likumdevējvara līdz 1. Saeimas vēlēšanām 1922.g. oktobrim un tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Satversmi.
Sākotnēji bija iecerēts veidot Satversmi divās daļās: 1) valsts iekārta, 2) pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Satversmes pirmo daļu pieņēma 1922.g. 15.02., bet otrās daļas projektu nepieņēma, jo liela daļa deputātu neapmierināja tās saturs. Šis projekts aptvēra pilnu cilvēktiesību katalogu, t.i. vienlīdzību likumu priekšā, personas un dzīvokļa neaizskaramību, personiskās saziņas, noslēpumu, vārda, sapulču, apziņas un biedrošanās brīvību, pārvietošanās brīvību, pat nāves soda aizliegumu. Otrās daļas nepieņemšana bija milzīgs robs Latvijas konstitucionālajā iekārtā, ko Latvijas Saeima novērsa tikai 1998.gadā, kad tā papildināja Satversmi.
Tā kā nepilsoņu un bezvalstnieku statuss un tiesības mūsdienās ir izraisījis daudz strīdu, ir interesanti aplūkot, kādi bezpavalstnieku vai ārzemju pilsoņu tiesību ierobežojumi pastāvēja tolaik. Tāpat kā mūsdienās, tikai pilsoņi varēja ieņemt valsts amatus. Bezpavalstnieki vai ārzemju pilsoņi varēja iegūt nekustamo īpašumu tikai ar valdības atļauju, tiem bija jāmaksā lielāki nodokļi un lielāka mācību maksa nekā pilsoņiem, un tiem vajadzēja ik gadus pirkt dzīvošanas atļauju. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,48 €
Work pack Nr. 1211304
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register