Cilvēku savstarpējās attiecības Patrika Zīskinda romānā “Parfīms”

1. Žans Batists Grenuijs
Grenuijs bija parasts mazulis, kurš nāca pasaulē nežēlīgā vidē, kas, domājams, tai laikā nebija nekas neparasts. Grenuija dzīve jau no pašas pirmās dzīves dienas bija neparasta un nāvi nesoša, jo savā ziņā Grenuijs ar nākšanu pasaulē ir vainojams mātes nāvē. Lai gan Grenuija dzimšanu autors atspoguļo šādi: “Un starp mušām, zivju asakām un galvām tiek atrasts zīdainis. Saskaņā ar priekšrakstiem viņš tika atdots auklei, bet māte tiek arestēta. Tā kā māte bez lielas vilcināšanās atzīst, ka būtu zīdaini pametusi tur, kur viņš tika atrasts, tāpat kā viņa to darījusi ar četriem pārējiem, par vairākām bērnu slepkavībām tai tiek piespriests nāvessods un dažas nedēļas vēlāk Grēva laukumā nocirsta galva.” [3. - 6. lpp.] Ļoti iespējams, ka šāda dzimšana bija ļaunuma iesēšana mazuļa sirdī, lai gan tas jau varēja notikt arī ar mātes attieksmi pirms dzimšanas.
Jau pašā sākumā tapa skaidrs, ka neviens bērnu nevēlas paturēt sev. Tie bija laiki, kad katram bija grūti, tomēr par bērnu zīdīšanu tika maksāts, bet pat ar tādiem noteikumiem neviens nevēlējās viņu paturēt, jo bērns ēda daudz vairāk nekā citi bērni tajā vecumā. Gluži vienkārši, negribēts nācis pasaulē, tas ļoti alka dzīves un tas alka pierādīt, ka kaut ko spēj un ka ir īpašs, ar īpašām spējām.

…