Ievads
Cilvēku tirdzniecības pirmsākumi meklējami senā pagātnē. Laika gaitā cilvēku tirdzniecība ir ievērojami mainījusies. Cilvēku tirgotāji izmanto jaunas un mūsdienīgas metodes, lai pievilinātu un pakļautu upurus, tāpat ir mainījies arī veids, kā un kur pārdotie cilvēki tiek izmantoti. Taču būtībā mūsdienās cilvēku tirdzniecība nozīmē to pašu, ko pirms daudziem tūkstošiem gadu –cilvēki pārdod cilvēkus. Pārdevēji par pārdotajiem cilvēkiem saņem naudu vai kādu citu atlīdzību.
Cilvēku tirdzniecības tiesiskais regulējums Latvijā
Saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, cilvēku tirdzniecība ir rupjš cilvēktiesību un cilvēka cieņu aizskarošs pārkāpums. Cilvēktiesības nosaka tiesības uz brīvību, tiesības netikt spīdzinātam, netikt pakļautam nehumānai attieksmei un sodīšanai.
Katras valsts attieksme pret cilvēku tirdzniecības problēmu atspoguļojas valsts likumdošanā iestrādātajā cilvēku tirdzniecības definīcijā un paredzētajos sodos. Starptautiski visplašāk pielietotā definīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas sniegtā cilvēku tirdzniecības definīcija.[3]
ANO cilvēku tirdzniecības definīcija
Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkos izdarīta cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana vai saņemšana, izmantojot spēku, draudus vai citu piespiešanu, aizvešanu ar varu, krāpšanu, maldināšanu vai citas viltus formas, izmantojot varas pozīcijas vai arī cilvēku neaizsargātību, vai arī dodot vai saņemot maksājumus vai labumus, lai panāktu kādas tādas personas piekrišanu, kurai ir vara pār citu personu.[5]
Cilvēku tirdzniecības mērķis
Cilvēku tirdzniecībai ir viens galvenais mērķis – personas ekspluatācija. Personas ekspluatācija nozīmē personas izmantošanu savtīgiem nolūkiem, parasti peļņas gūšanas nolūkos. Cilvēki–preces visbiežāk tiek izmantoti darbam seksbiznesa sfērā. …
