CITES konvencija

KOPSAVILKUMS
1. CITES ir 1973.gada Vašingtonas konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. Tā ir starptautiska vienošanās par to, ka tās dalībvalstis atļaus šajā konvencijā iekļauto sugu pārvadāšanu pāri robežām tikai atbilstoši tās nosacījumiem.
2. 20.gs. otrajā pusē dažādu iemeslu dēļ pieauga tūrisma plūsma uz eksotiskajām valstīm. Arvien biežāk šie tūristi kā suvenīrus mājās veda dzīvniekus un augus, kā arī no tiem izgatavotus izstrādājumus. Lai būtu iespējams ierobežot importu atbilstoši eksportētājvalstu nosacījumiem, 1963.gadā IUCN izdeva rezolūciju ar lūgumu pēc “Starptautiskas konvencijas, kas regulētu retu un apdraudētu sugu un to ādu vai trofeju eksportu, tranzītu un importu”. 1972.gadā ANO Vides programmas konferencē tika nolemts, ka 88 valstis tiksies Vašingtonā, kurā apspriedīs konvencijas uzmetumu. CITES konvencija tika parakstīta 1973.gadā Vašingtonā un stājās spēkā 1975.gada 1.jūlijā. Latvija CITES pievienojās 1994.gadā un Saeima šo pievienošanos ratificēja 1997.gadā.
3. CITES mērķis ir ar īpašu atļauju un sertifikātu sistēmas palīdzību regulēt starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām sugām, lai nodrošinātu šo sugu ilglaicīgu izmantošanu.
4. CITES ar vārdu “Tirdzniecība” tiek saprasta nevien tirgošana kā tāda, bet arī šo sugu īpatņu eksports, reeksports, imports un ievešana no jūras, t.i., īpatņu pārvietošana pāri robežām un cita veida īpatņu izmantošana.
5. Cites nosacījumi attiecas ne tikai uz dzīviem augiem vai dzīvniekiem, bet arī uz nedzīviem īpatņiem un no tiem izgatavotiem izstrādājumiem, kamēr vien ir iespējams noteikt no kādas sugas auga vai dzīvnieka tas ir izgatavots.
…