Lietas izšķiršana atbilstoši objektīvai realitātei ir iespējama tikai gadījumā, ja tās izskatīšanas laikā tiesai būs visi nepieciešamie pieradījumi un būs pareizi noteikti strīdīgo tiesību attiecību subjekti. 1
Civilprocess ir juridiskās darbības veids, kas tiek regulets ar tiesibu procesualām normām. Jebkura darbība ir noteiktas sistemas darbības, kuras tiek realizētas viena vai otrā kārtībā. Šādu darbību kopība pēc dažādām kopībām apkopo darbības līmenos, stadijās, periodos, ciklos. Attiecībā uz procesu, t.i. darbibu, kas noregulēta ar tiesību procesualām normām, vispārpieņemts runāt par tā stadijām. Bet tiesibu procesualo normu teorijā ir neviennozīmīgi atrisināts jautājums par procesa stadijām.2
Pētamas tēmas aspekta problēmas risināšanā var nosacīti izdalīt divus galvenos virzienus par procesa stadiju jēdzienu un būtību. Šo divu pieeju pamata ir strīds par to, vai lietas sagatavošana izskatīsanai tiesā ir vai nav patstāvīga procesa stadija.
Šie divi veidi ir sekojosi:
1.Lietas sagatavošana izskatīsanai tiesā IR patstāvīga procesa stadija.
2.Lietas sagatavošana izskatīsanai tiesā NAV patstāvīga procesa stadija. 3
Pirmas koncepcijas piekritēji, pielietojot dažādus terminus, izdala piecas civilprocesa stadijas. Šādu gradāciju stadijās, ciklos tie pamato ar to, ka izdala, pirmkārt, to, ka stadija ir pabeidzama līdz galam, otrkart, ka šai stadijai ir savi uzdevumi un mērki.…