Civilprocesuālās tiesības – tiesību nozare, kuras normas nosaka civillietu izskatīšanas kārtību tiesā, tiesu lēmumu izpildes kārtību, tiesas, tiesu izpildītāju un procesa pušu dalībnieku1.
Civilprocesuālās tiesības ir tiesību nozare, kura iekļauj sevī noteiktā sistēmā attiecīgi pakārtotās procesuālās normas, tās regulē sabiedriskās attiecības, kuras parādās starp tiesu un attiecīgā tiesas procssa dalībniekiem, tiesvedības procesā cvillietās. Katram procesa dalībniekam civillietās, ar civilprocessa likumu tiek paredzētas attiecīgās tiesības un pienākumi. Piemēram, tikai tiesai ir tiesības izskatīt un izlemt attiecīgi tai piekritīgo lietu, tiesa ir apveltīta ar noteiktām varas pilnvarām attiecībā uz citiem procesa dalībniekiem. Tajā pašā laikā tiesai ir javadās pēc likuma, kā arī stingri jāievēro procesā iesaistīto personu un dalībnieku procesuālās tiesības2.
Pilsoņiem un organizācijām ir tiesības piedalīties procesā, pieteikt lūgumus, pierādīt savas prasības pamatu, pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus likuma noteiktā kartībā, piedalīties tiesas nolēmumu izpildes procesā. Ievērojot procesuālās tiesības, pastāv arī procesuālie pienākumi: izmantot savas procesuālās tiesības, apmaksāt tiesas izdvumus, ierasties tiesā pēc tā aicinājuma, iesniegt pierādījums3.
Civilprocesuālo tiesibu normas nosaka visu tiesas procesa gaitu, katram civilprocesuālo attiecību subjektam nosaka atļauto un pieļaujāmo uzvedības normu kopumu.
Civilprocesuālo tiesību normu noregulēšanas objekts ir sabiedriskās attiecības tiesvedības jomā civillietās.
Ir jāatšķir civilprocessa priekšmetu, kā tiesas darbība īstenojot likumību, kura noriet pēc attiecīgās procesuālās formas, ir konkrētās civillietas. Bet civilprocesālo tiesību prikšmetu, kā tiesību nozares ir civilprocess, tās ir tiesas un citu tiesas dalībnieku darbības, kā arī kādā mērā ari tiesu aktu izpildes institūciju darbība4.…