1.Līguma forma.
Līgums ir divu pušu vienošanās par tiesiskām attiecības nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Izejot no pienākuma iedala: vienpusēji līgumi.(aizdevuma līgumi.), daudzpusēji līgumi. (pirkuma līgumi.)
Līgumi ir pieskaitāmi pie tiesiskiem darījumiem. Līguma obligāta prasība ir divu pušu pastāvēšana , starp kurām tiek slēgts darījums par kāda veida saistību. Līgums skaitās noslēgts ar to brīdi, kad līgumslēdzējpuses ir panākušas vienošanos par būtiskajiem līguma noteikumiem-līguma priekšmetu un cenu. Līgumus parasti slēdz rakstiski vai mutiski. Līgumi ir ļoti daudz.
Svarīgākā loma piegādātāju tiesību aizsardzībā ir pareizi sastādītam līgumam. Līgumu nepieciešams analizēt gan pēc formas, gan satura. Līgumu forma ir atkarīga no pušu ieskatiem, izņemot gadījumus, kad likumā ir tieši norādīts. Līgumi starp fiziskām un juridiskām personām, kuros līguma priekšmets ir nekustamie īpašumi, transporta līdzekļi un citi objekti tiek slēgti rakstveidā, reģistrēti, vai notariāli apliecināti.. Pastāv noteikumi, kas to paredz. Ja īpašas prasības nepastāv, tad puses pēc saviem ieskatiem var līgumus slēgt privātā vai notariālā kārtībā. Līgums var būt noslēgts mutiski vienojoties vai arī rakstveidā.
Līgumi var tikt noslēgti ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, klusējot, kā arī ar darbībām. Mutiski var noslēgt jebkuru līgumu ja likums nenosaka, ka tam jābūt noslēgtam rakstveidā.
Vienkāršas rakstiskās formas nepadara līgumu par spēkā neesošu. Kvalificētas formas un obligātas reģistrācijas neievērošana padara līgumu par spēkā neesošu. Ir jāņem vērā daudzi līguma kā tiesiska darījuma elementi. Saskaņā ar CL 1473. pantu tiesiska līguma forma atkarīga no lietas dalībnieku ieskatiem. CL pasludina pusēm ļoti plašu brīvību tiesiska līguma formas izvēlē. Saskaņa ar CL 1474.pantu līguma dalībnieki noslēdz līgumu notariālā vai bāriņtiesu likumos paredzētā kārtībā.
…
