Referāts ir izstrādāts, lai rastu priekšstatu par Civillikuma vispārīgo daļu un izpētītu, kas ir civiltiesiskās attiecības, kas tās veido, kādi ir attiecības veidojošie iespējamie subjekti, kādiem kritērijiem tiem ir jāatbilst, lai viņus par tādiem varētu uzskatīt. Tāpat tiek pētīts, kādi ir civiltiesisko attiecību elementi un kāda ir civiltiesisko attiecību klasifikācija. Atsevišķi tiek pētīs pēc kādiem kritērijiem civiltiesiskās attiecības tiek klasificētas un kā tas parādās konkrētos civiltiesisko attiecību veidošanas gadījumos.
Darba mērķis ir sniegt autora skatījumu uz to, kas vispār ir civiltiesiskās attiecības, kā tās tiek klasificētas, kādos gadījumos tās veidojas un kad neveidojas, kādi ir civiltiesisko attiecību veidošanās priekšnosacījumi un kādas var rasties sekas veidojot civiltiesiskās attiecības.
Darba izstrādes procesā, pētījums balstīts uz jau apkopoto, izanalizēto un skaidrojošo Kaspara Baloža grāmatu „Ievads civilzinībās”. Darba tapšanā izmantotas arī Civillikuma četras daļas - ģimenes tiesības, mantojuma tiesības, lietu tiesības un saistību tiesības. Tāpat tika izmantoti lekciju konspekti no kursa „Ievads civiltiesībās”. Piemēriem izmantoti internetā pieejamie tiesu prakses spriedumi, kā arī izmantots portāli: www.likumi.lv, www.tiesas.lv, www.at.gov.lv.
Tā kā bez civiltiesisko attiecību subjektiem nav iespējamas civiltiesiskās attiecības, tad autors ir uzskatījis par nepieciešamu samērā komplicēti, bet ierādot subjektu analīzei nozīmīgu vietu kopējā darbā, sniegt vispārēju ieskatu, kas ir civiltiesisko attiecību subjekts, kādi ir to iespējamie varianti un kādiem kritērijiem šiem subjektiem ir jāatbilst, lai tie varētu veidot tiesisku darījumu, kas ir civiltiesisko attiecību pamatā.
Viens no tikpat svarīgiem civiltiesisko attiecību elementiem ir objekts. Tomēr autors šajā darbā nav iekļāvis civiltiesisko attiecību objekta izpēti ierobežotā darba apjomā dēļ.…
