Augi un dzīvnieki ir neatņemama planētas sastāvdaļa. Dabas veltes jau no pašiem pirmsākumiem ir ieguvušas lielu nozīmi cilvēces attīstībā.
Tās ļāvušas cilvēcei attīstīties: apģērbušas, pabarojušas, apslāpējušas slāpes, devušas siltu guļas vietu, palīdzējušas tikt pāri daudziem šķēršļiem...Taču cilvēki ir diezgan izšķērdīgi rīkojušies ar sev dotajām dāvanām, tā rezultātā dabas dotās veltes ir ļoti cietušas, daudzas augu un dzīvnieku sugas ir izmirušas, daudzas atrodas uz izmiršanas robežas. Tā pēc 1600. gada ir izmirušas 74 putnu un 63 zīdītāju sugas. Pašlaik uz izmiršanas robežas ir 1000 mugurkaulnieku un apmēram 25000 augu sugu. Šo skaitu nosaka cilvēku saimnieciskās rīcības motivācija un efektivitāte. Daudzos gadījumos dabas iznīcību sekmē piesārņošana (jūru un okeānu piesārņošana ar naftas produktiem, kas izraisa putnu un zivju masveida iznīcību. Viduseiropā atmosfēras piesārņošanas rezultātā veidojas skābie lieti, kuri iznīcina augu veģetāciju). Tāpēc arī nākotnē, ņemot vērā iepriekšminētos faktus, mums jāsaglabā visa augu un dzīvnieku sugu daudzveidības pastāvēšana. Tas panākams ar šo organismu racionālu izmantošanu, atjaunošanu un aizsardzību.
Nevēlamas sekas parādījās ne tikai augu un dzīvnieku valstī. Satraukumu izraisīja arī augsnes erozija, lauku ražības un nozvejas samazināšanās, daudzu medību dzīvnieku izzušana, ūdeņu un atmosfēras piesārņošana u.c. Radās nepieciešamība noskaidrot šo parādību cēloņus. Arvien aktuālāka kļūst prasība saudzēt dabu.
Tādēļ valstīs arvien biežāk sāk veidot rezervātus, nacionālos parkus un izstrādāt savvaļas dzīvnieku un augu izmantošanas ierobežojumus.…
