Tērvetes dabas parks atrodas Dobeles rajona Tērvetes pagastā un Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā. Tas dibināts 1977. gadā 1350 ha platībā uz Kalnamuižas sila bāzes. Kalnamuižas sils, kā aizsargājams dabas objekts, kas tagad sastāda parka centrālo daļu, 930 ha platībā atrodas valsts aizsardzībā jau no 1957. gada. Kā aizsargājamu teritoriju dabas parku kategorijā to 1999. gadā apstiprināja Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi „ Par dabas parkiem ”.
Tērvetes dabas parks ietver sevī unikālas dabas bagātības, it īpaši augu valsti ( bioloģiski daudzveidīgus, retus un īpaši aizsargājamus biotopus un sugas ), kā arī vērtības, kuras saistītas ar Latvijas vēsturi un kultūrvēsturi ( A. Brigaderes māja – muzejs un pilskalns, kas vēsta par seno zemgaļu dzīvi ).
Dabas parka „ Tērvete ” veģetācija ir daudzveidīga. Lielāko teritorijas daļu klāj meži, salīdzinoši nelielu daļu gar Tērvetes upi aizņem palieņu pļavas. Sastopamas arī meža pļavas. Antropogēni mazskartais mežs ir ekoloģiski un bioloģiski nozīmīgs. Dabas parka „ Tērvete ” teritorija ir ļoti nozīmīgs dažādu biotopu komplekss ievērojamas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Zemgales reģionā, Latvijā un starptautiskā mērogā.
Parka centrālo daļu aizņem Latvijā rets meža tips – dižsils ar lazdu pamežā. Dažu priežu vecumu vērtē ap 270 gadiem. To augstums – 40 m un pat vairāk. Vietām pamežu veido kadiķi. Sastopams arī jauktais priežu – platlapju mežs, bet nomalēs mitrs lapukoku mežs.
Parka florā konstatēti 594 paparžaugu un sēklaugu taksoni, no kuriem 21 ir introducēta suga, bet 22 sugas ir aizsargājamas. Tērvetes dabas parkā atrodas viena no cepurainās neotiantes (Neottianthe cucullata) atradnēm Latvijā. Masveidā te aug tādas aizsargājamo augu sugas kā lielā zvaigznīte (Astrantia major), villainā gundega (Ranunculus lanuginosus), meža vizbulis (Anemone sylvestris), ziemeļu linneja (Linnaea borealis). No aizsargājamajām sēņu sugām parkā atrastas krokainā kazbārde (Sparassis crispa), ēzeļu ausene (Otidea onotica), rūsganā (Geastrum rufescens) un sekstainā (Geastrum pectinatum) zemeszvaigzne. …