Kas notiek tagad? Paskatieties visapkārt- brauc mašīna- izdalās izplūdes gāzes. Ražo produktus- padomājiet vien cik daudz dažādu ķīmisku vielu nonāk gaisā. Cilvēks iegādājas šokolādi- atver paciņu un papīru vienkārši nomet zemē. Mēs nespējam aizliegt ražot pārtiku vai braukt ar mašīnām tikai tāpēc, ka nevēlamies saskarties ar kaitīgajām vielām, bet mēs taču varam iespaidot cilvēku nodarīto ļaunumu. Varam iesaistīties likumu veidošanā, kuri noteiktu sodu par dabas piesārņošanu!
Grūti atbildēt ko īsti cilvēkam nozīmē ekoloģija, jo neviens īsti nav padomājis par to, ka līdz ar ekoloģijas pamešanu novārtā mēs atstājam novārtā arī savu veselību. Veselība- cilvēka viena no lielākajām vērtībām, dažam tā ir dzīves prioritāte. Varbūt ejot pie ārsta ir nevis jāsūdzas, ka visi citi ir vainīgi pie tavām slimībām, bet gan jāpadomā vai tik tava veselība nav saistīta ar cilvēka paša darbību. Iedomājies vien, ja tu metot zemē papīru apzinātos, ka nevis būs sētniece, kas to papīru pacels, bet gan to, ka cauri dabas piesārņošanai mēs visi pārvēršamies par labākas dzīves bojātājiem.
Ieej kaut vienā lielā rūpnīcā un aprunājies ar šīs iestādes strādniekiem un tu redzēsi, ka daudzi sūdzēsies par biežām galvas sāpēm, kuras visdrīzāk rada lielie ķīmijas daudzumi. Cilvēkiem ir vajadzīgs darbs, tāpēc viņi neskatoties uz šīm kaitīgajām vielām riskē ar savu veselību.
Nav reāli apturēt rūpnīcu darbu, jo līdz ar to Latvijā un arī citviet tas paralizētu jeb kāda veida cilvēku dzīves- zustu daudzās darba vietas un noteikti, ka būtu problēmas ar pārtikas un dažādu tehniku iegādi. Bet nav nereāli iespaidot šo lielo rūpnīcu darbību. Kopīgiem spēkiem mēs varētu mēģināt uzlabot rūpnīcu darbu, domājot tieši par to kā izplūdes gāzes un vielas kaitē cilvēkam un dabai.
Ja pusei no pasaules iedzīvotājiem rūpētu dabas un cilvēka mijiedarbība, tad es ticu, ka ar katru jaunu gadu palielinātos to ražotņu un rūpnīcu skaits, kuras būtu pielāgojušas savu darbību ekoloģijas jautājumiem. Un tādā veidā pielāgojoties ne vien dabai, bet arī cilvēkam.
…
