Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:456543
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.04.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Latvijas dabas apstākļus un to daudzveidību nosaka ģeogrāfiskais novietojums un Baltijas jūras tuvums, dažādie reljefa un hidroloģiskie apstākļi. Būtiska loma ir bijusi arī cilvēka saimnieciskajai darbībai, iegūstot dabas resursus, ierīkojot mājokļus, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām.
Latgalē ir plašas kūdras atradnes: Krievu–Jersikas purvs Preiļu rajonā, Kreiču un Kreņovas purvi Ludzas rajonā, Stružānu purvs Rēzeknes rajonā, kā arī māla atradnes: Balvu rajona Kupravā, Preiļu rajona Līvānos, Daugavpils rajona Nīcgalē. Ceļu būvei Latgalē izmanto dolomītu, kura lielākās atradnes ir pie Jēkabpils. Daugavas ielejā un tās apkārtnē ir lielas smilts atradnes. Līvānu balto kvarca smilti izmanto vietējā stikla rūpnīca.
Klimats Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas novadiem ir kontinentālāks. Ziemas parasti ir nedaudz aukstākas un sniega sega izveidojas ātrāk un ir biezāka nekā Kurzemē un Zemgalē, bet vasaras ir siltākas. Dagdā un Daugavpilī ir reģistrēta viszemākā temperatūra (līdz –430C), bet Daugavpilī – absolūti augstākā – (+360C).
Latgali pamatoti dēvē par Zilo ezeru zemi, Ezerzemi. Zinātāji teic, ka novadā esot ap tūkstots ezeru. Rēzeknes rajonā atrodas lielākie Latvijas ezeri – Lubāns un Rāznas ezers. Visdziļākais Latvijas ezers (65,1 m) ir Krāslavas rajona Drīdzis. Krāslavas rajona Ežezerā ir visvairāk salu (69). Lielākā, krāšņākā, vienlaicīgi visvairāk cietusī un aizstāvētā upe ir Daugava. Posmu starp Krāslavu un Daugavpili, kur upe met piecus līkumus un plūst pa apmēram 40 m dziļu senleju, reizēm dēvē par Latgales Šveici. Daugavas lielākās pietekas ir Aiviekste, Rēzekne, Dubna un Malta.
Austrumlatvijas zemienē atrodas lielākie purvi. Latvijas lielākais purvs – Teiču purvs – aizņem Madonas un Jēkabpils rajonu teritorijas daļu.
Meži aizņem 30% novada teritorijas. Ziemeļdaļā plešas egļu meži, gar Daugavu – priežu meži. Dienvidlatgales ainavai ir raksturīgas bērzu birzis.
Plašais ūdensbaseins nosaka lielo ūdensputnu, ūdenskukaiņu, molusku daudzveidību, bet purvi – lielu ziemeļu sugu daudzveidību. Lielajos meža masīvos Latgalē novēro daudz taigas sugu, kas ieceļo no Krievijas (lāči, taigas kukaiņi u.c.). Daugavas senlejā, Piedrujas sausajās pļavās un citās smilšainajās un atklātajās vietās sastop daudz stepju un citu dienvidu sugu (tauriņi, vaboles, sēnes u.c.). Latgalē konstatēts vairāk nekā 1850 vaboļu sugu.
Latvijas lielās platībās saglabājušās sugas un biotopi, kuri citās Eiropas zemēs ir reti vai pat gandrīz izzuduši. Piekrastes mitrāji, mitrie meži, lieli un neskarti purvi, kā arī dabiskās un pusdabiskās pļavas ir uzskatāmas par nacionālas un starptautiskas nozīmes dabas bagātībām.
Viens no galvenajiem Latvijas vides aizsardzības politikas mērķiem ir nepieļaut bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Sadzīves atkritumu daudzums ik gadu pieaug. Mūsu radītie atkritumi ir daudzveidīgi un negatīvi ietekmē ne tikai vidi, bet arī mūsu pašu veselību. Atkritumi, nonākot tiem neparedzētā vietā, piesārņo augsni, gaisu un ūdeni ar dažādām kaitīgām vielām, turklāt atkritumu kaudzes nebūt neizskatās estētiski.…

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register