Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
4,49
You save:
0,63 (14%)
Discounted price*:
3,86
Purchase
Add to Wish List
ID number:555826
Author:
Evaluation:
Published: 08.12.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 12 units
References: Not used
Time period viewed: 2008.g. - 2010.g.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  DABAS RESURSI UN DABAS RESURSU NODOKĻA MĒRĶIS    4
2.  DABAS RESURSU NODOKĻA MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA    5
2.1.  Ar nodokli apliekamās darbības    5
2.2.  Nodokļa administrēšana. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana    6
2.3.  Vispārīgās prasības nodokļa aprēķināšanai    7
2.4.  Nodokļa maksājumu periods un ieskaitīšana budžetā    7
2.5.  Atbildība    8
3.  DABAS RESURSU NODOKĻA IEŅĒMUMI BUDŽETĀ    9
3.1.  Nodokļa ieņēmumi valstī kopumā    9
3.2.  Nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos un šo līdzekļu izmantošana    10
4.  NODOKĻA ATBRĪVOJUMI    11
4.1.  AS „Latvijas Zaļais punkts”    11
4.2.  SIA „Zaļā josta”    13
  SECINĀJUMI    14
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    15
Extract

SECINĀJUMI
1.) DRN ir nodoklis, kurš pēc savas būtības vistiešākajā nozīmē veicina dabas aizsardzības procesus Latvijā, jo tiek īstenots princips „piesārņotājs maksā”.
2.) Dabas resursu nodokļa daļa budžetā ir viena no mazākajām – apmēram septiņi miljoni latu gadā, tas ir saistāms ar to, ka uzņēmumiem ir iespēja slēgt sadarbības līgumus ar apsaimniekotājiem un nemaksāt DRN.
3.) Jo pašvaldības teritorijā aktīvāka saimnieciskā darbība, jo DRN ieņēmumi pašvaldībā ir lielāki.
4.) Tā kā DRN ieņēmumi palielinās, tad var secināt, ka uzņēmēji šo nodokli reāli maksā, tādējādi norēķinoties par savas uzņēmējdarbības radīto kaitējumu videi.
5.) Lai gan likums nosaka, ka DRN ieņēmumi pašvaldības budžetā ir izlietojami tikai vides aizsardzības pasākumu finansēšanai, ir tikpat kā neiespējami izkontrolēt, kādiem projektiem šī nauda tiek novirzīta.
6.) Uzņēmumu sadarbība ar apsaimniekotājiem ievērojami samazina uzņēmuma izmaksas, jo apsaimniekotāju piedāvātie tarifi ir zemāki nekā Dabas resursu nodokļa likmes.
7.) SIA „Zaļā josta” un AS „Latvijas Zaļais punkts” darbības shēmas ir ļoti līdzīgas.
Uzņemoties likumdošanā noteikto atbildību par tirgū novietotajām precēm, uzņēmumi uztic apsaimniekotājiem šo preču un to iepakojuma apsaimniekošanu.
8.) SIA „Zaļā josta” josta par saviem pakalpojumiem uzņēmumiem piedāvā nedaudz zemākus tarifus nekā AS „Latvijas Zaļais punkts” par tāda paša veida pakalpojumiem.
9.) SIA „Zaļā josta” savā sadarbības līgumā nav norādījusi līguma slēgšanas maksu. Savukārt minimālā ceturkšņa maksa par iepakojumu SIA „Zaļā josta” ir 30 Ls, bet AS „Zaļais punkts” – 15 Ls, tātad katram uzņēmumam individuāli ir jāizvērtē ar kādu apsaimniekotāju ir izdevīgāk sadarboties.
10.) Uzņēmumi, kuri maksā DRN vai ir slēguši sadarbības līgumus ar apsaimniekotājiem, iegūst sociāli atbildīga uzņēmuma tēlu.

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Dabas resursu nodokļa ietekme uz dabas aizsardzības procesiem Latvijā”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/555826

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register