Dabīgo indikatoru izmantošana šķīdumu vides noteikšanai

Pēc titrēšanas tika veikti aprēķini ar visiem iegūtajiem datiem no katras titrēšanas. Lai arī šajā gadījumā abiem šķīdumiem bija zināma koncentrācija, tik un tā tika veikti aprēķini, lai noskaidrotu, no kura augu ekstrakta izmantošanas tika iegūti visprecīzākie dati. Aprēķinos tika izmantota formula C_1× V_1= C_2× V_2 un rezultāti salīdzināti ar patieso pētāma šķīduma koncentrāciju. Aprēķinot ar fenolftaleīnu, pētāmā šķīduma koncentrācija bija 0,1 mol/l. Visprecīzākie rezultāti bija sarkanajam kāpostam, kur pētāmā šķīduma koncentrācija precīzi atbilda patiesajai. Pārējiem šķīdumiem bija ±0,1-0,5 mol/l kļūda.

SECINĀJUMI
Hipotēze apstiprinājās daļēji, jo, lai gan sīpolu un rabarberu krāsa mainījās dāžādās vidēs, tos nevarēja izmantot kā indikatorus alkalimetrijā un acidimetrijā.
Visiem sarkanajiem augiem bija novērojama vienādas krāsas izmaiņas, kas liecina, ka visos šajos augos bija vienādi antociānu un antocianidīnu savienojumi.
Sarkano kāpostu ekstraktu vienīgo var izmantot precīza pH noteikšanai, jo atbilstoši katrai pH vērtībai var novērot atšķirīgu krāsu.
Kā dabīgos indikatorus gan vides noteikšanai, gan titrēšanai var izmantot karkadē tēju, sarkano kāpostu, dzērveņu, melleņu un vīnogu ekstraktus.
…