Savus uzskatus un priekšstatus par taisnīgiem likumiem Cicerons konkretizēja savos piedāvātajos projektos par reliģiju un maģistriem. Turot prātā šo likumu universālo raksturu viņš rakstīja:” Mēs taču izdodam likumus ne tikai, priekš, Romas tautas, bet priekš visas godīgas, ar stipru garu tautas.” Dažas svarīgas tēzes par tiesisku valsts darbības reglamentāciju Cicerons izteica savā projekta par maģistriem. Viņš atzīmēja, ka valdītājam jābūt likumīgam. Viņš uzskatīja, ka ir jānostiprina ne tikai maģistru valdīšanas robeža, bet arī priekš, iedzīvotājiem ir jānostiprina viņu pakļautības robeža, jo katrs, kurš kādreiz valda agri vai vēlu būs spiests pakļauties, bet tas, kurš godīgi pakļāvās, ir cienīgs tā, lai kādu dienu pavēlēt. Tas nozīmē, ka Cicerona formulēts otrai dabisko tiesību princips bija: „Visiem ir jāpakļaujas vienam likumam.”
Cicerona mācībā par tiesībām kopā ar atšķirību starp dabiskām un rakstiskām tiesībām, pastāv arī rakstīto tiesību iedalījums uz privāttiesībām un publiskām tiesībām. Tā saucamās tautu tiesības viņš traktē kā daļu no tautas pozitīvo tiesību un kā daļu no starpvalstu dabisko tiesību. Viņš formulēja būtisku starpvalstu principu par pienākumu izpildes vajadzību, kuri tiek uzlikti ar starpvalstu līgumiem. Izpētot atšķirības starp taisnīgiem un netaisnīgiem kariem viņš uzskatīja katru karu, kura netika apsvērta un izsludināta, par netaisnīgu. Viņš raksturo karu kā nepieciešamo aktu, kurš var būt pieļauts tikai tad, ja nav iespējamas pārrunas. Par kara taisnīgu iemeslu viņš uzskata valsts aizsardzības nepieciešamību, ja mērķis ir izlīgums starp valstīm.
Cicerona darbi, tajā skaitā arī viņa mācība par tiesībām, ļoti ietekmēja visu turpmāko cilvēcisko kultūru. Viņa darbi atradās Romas autoru uzmanības centrā. Ļoti lielu uzmanību viņa darbiem pievērsa renesanses domātāji, bet vēlāk arī Francijas apgaismotāji, kuri redzēja Ciceronā savu humānistu. Cicerona vārds un viņa idejas par taisnīgumu un mūžīgu vienlīdzību bija ļoti populāras Francijas revolūcijas laikā.
…
