Dailes teātra konkurētspējas analīze un tās paaugstināšanas iespējas

Secinājumi un priekšlikumi
Darba gaitā autore ir izdarījis šādus secinājumus:
1. Tirgus ekonomika balstās uz teorētisku pieņēmumu, ka izaugsmi un efektivitāti nodrošina konkurence;
2. Konkurence ir savstarpēja uzņēmumu sacensība par ierobežotu maksātspējīgu pircēju pieprasījuma apjomu;
3. Ekonomikā izšķir divu veidu konkurences situācijas –absolūta konkurence un nepilnīga konkurence, kas savukārt ir monopolkunkurence, monopols un oligopls;
4. Latvijā konkurenci galvenokārt regulē Konkurences likums un Reklāmas likums;
5. Konkurences likums lielu vērību piešķir negodīgas konkurences apkarošanai, kas kropļo tirgu;
6. Visplašāko informāciju par konkurentiem un konkurenci sniedz SWOT matrica, jo aptver gan uzņēmuma iekšējās vides, gan arī ārējās vides analīzi;
7. Kā viena no būtiskākajām priekšrocībām salīdzinājumā ar konkurentiem -Dailes teātris ir lielākais un demokrātiskākais teātris, kas atvērts vienlaikus augstiem un vienkāršiem mākslas žanriem;
8. Dailes teātris darbojas LR Kultūras ministrijas pakļautībā;
9. Dailes teātra repertuārs ik sezonu tiek papildināts ar jauniem iestudējumiem, kas kopumā sastāda vidēji 42% repertuāra;
10. Dailes teātrim izrāžu laikā aizpildīts ir vidēji 81% sēdvietu.
11. Dailes teātris darbojas monopolistiskās konkurences apstākļos;
12. Būtiskākais ārējās vides drauds ir pašreizējā ekonomiskā situācija, kas dzen izmisumā daudz cilvēkus, jo viņu ienākumi ir samazinājušies un bažas par iespējamo darba zaudējumu, liedz viņiem apmeklēt teātra izrādes;
13. Dailes teātrim ir raksturīgs augsts nozares pievilcīgums un vidēja uzņēmējdarbības efektivitāte tirgū;
14. Divi lielākie teātra nozares konkurenti ir Latvijas Nacionālais teātris un Jaunais Rīgas teātris.
…