. IEVADS
Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datoru lietotāju skaits un to intensīva izmantošana ne tikai darbā, bet arī brīvajā laikā. Rezultātā cilvēki arvien vairāk laika pavada telpās un arvien biežāk saskaras ar veselības traucējumiem, kurus veicina darbs ar datoru.
Lai neradītu kaitējumu savai veselībai, datoru lietotājiem ir jāzina darba vietas iekārtošanas un darba organizācijas pamatprincipi. Šīs prasības Latvijas Republikā nosaka Ministru kabineta 2002.gada 6. augusta noteikumi Nr.343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” un Latvijas standarti LVS EN ISO 9241 “ Ergonomiskas prasības biroja darbam ar displejiem”. Minēto dokumentu prasības ņemtas par pamatu, sagatavojot instrukciju, kuru obligāti jāievēro visiem SIA ‘’INGA-M’’ datoru lietotājiem (darbstaciju operatoriem).
Darbstacija ir darba vieta, kurā atrodas dators un tā darbības nodrošināšanas ierīces (sistēmas bloks, displejs, programmatūra, tastatūra, ievadierīce), kas nosaka operatora un mašīnas saskari. Darbstacija var būt aprīkota arī ar citiem darbam nepieciešamajiem piederumiem, piemēram, printeri, skeneri, modemu, diskietiekārtām, tālruni, faksa aparātu, dokumentu statīvu. Pie darbstacijas pieder arī darbam ar displeju nepieciešamā darba telpas daļa, darba galds un darba krēsls.
Instrukcijā noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz datora lietotājiem (darbstaciju operatoriem), kuri, veicot darba pienākumus, katru dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā.
2. DARBA AIZSARDZĪBAS MINIMĀLĀS PRASĪBAS, STRĀDĀJOT AR DATORU UN IEKĀRTOJOT DARBSTACIJU
Darba procesa plānošana
Darba devējam darbinieks ir jāinformē par visiem riska faktoriem un to novēršanas vai samazināšanas iespējām darba vietā. Darba process jāplāno tā, lai mainītos veicamā darba raksturs, piemēram, sēdošu darbu ieteicams pēc kāda laika nomainīt ar darbu stāvus vai darbu, kas prasa fizisku piepūli.
Ja šāda veida darba organizācija nav iespējama (piemēram, intensīva datu ievadīšana, datu nolasīšana no ekrāna un tml.), nepieciešams ievērot regulārus darba pārtraukumus, kas ieskaitāmi darba laikā.
Pārtraukumu veids un laiks
Nav ieteicams strādāt ar datoru bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari un neregulāri pārtraukumi. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5-10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām – uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā nav ieteicams atrasties pie monitora. Ja darbs saistīts ar datu nolasīšanu no ekrāna, tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Savukārt, ja darbs saistīts ar intensīvu datu ievadīšanu, tad pārtraukumā jāizvairās no līdzīga rakstura kustībām roku un plaukstu locītavās. Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi (skat. pielikumu)
…
