Secinājumi un priekšlikumi:
Secinājumi:
1. Darba samaksas lielumam ir jāatbilst darba apjomam un kvalitātei, pie tam ir jābūt tādam, lai darbinieks spētu nodrošināt vajadzības atbilstoši sabiedrībā vispārpieņemtām normām;
2. Darba samaksas augstākais punkts visos izglītības līmeņos Latvijā tiek sasniegts samērā agri – vidēji tas ir aptuveni no 30 līdz 35 gadu vecumam. DAIF pētījuma dati parāda, ka vecums, kad darbinieks saņem maksimālos ienākumus, pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies un ka tas joprojām atrodas tālu no Eiropas Savienības valstu vidējā rādītāja.
3. Pamatojoties uz Latvijas darba tirgus izpētes rezultātiem, ir neapšaubāms fakts, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma (86% valstī) darbinieki ir saņēmuši kaut vienu nemonetāro atalgojuma veidu - bez nopelnītās darba algas vēl papildu labumus. Parasti tās ir: apdrošināšanas polises, uzņēmuma dāvanas darbiniekiem, apmaksāti kursi, mācības vai dalība semināros, mobilā telefona sarunu, transporta izdevumu un ēdināšanas kompensācijas, ka arī dažādi darbinieku atbalsta veidi.
4. Nozīmīgākie faktori, kas kopumā nosaka darbiniekam piešķirta monetārā un nemonetārā atalgojuma klāstu un apmēru, ir šādi: darbinieka kategorija un ieņemamais amats, padarītā darba apjoms un kvalitāte, uzņēmuma produktivitāte, apgrozījums un uzņēmuma lielums, darbinieku pozitīvā darba motivācija un darba devēja vēlēšanās noturēt uzņēmumā stabilus augsti kvalificētus, pieredzējušus, uzticamus un motivētus darbiniekus.
5. Darba algas līmeni nosaka darbaspēka pieprasījums un piedāvājums, investīcijas cilvēka izglītībā un veselības aizsardzībā; to ietekmē politiski, sociāli, psiholoģiski faktori un faktori, kas saistīti ar likumdošanu, arodbiedrību darbību; arī uzņēmuma lielums, konkurences darbaspēka situācija un personāla vērtības stratēģija nosaka darba samaksas apjomu.
6. Darba pieprasījums, tāpat, ka jebkurš cits ražošanas faktors, tiek noteikt vadoties pēc tā galēja produkta. Tāpēc, ņemot vērā šo faktu, pēdējo simts gadu laikā strauji ir palielinājusies vidēja darba samaksas likme un to vidējais līmenis.
7. Nemainoties iedzīvotāju skaitam, darba piedāvājums ir atkarīgs no 3 faktoriem: vidējais darba stundu skaits, nodarbināto skaits iedzīvotāju vidū un iedzīvotāju migrācija.
8. Izglītības nozīme ir palielinājusies, palielinoties augstākas izglītības atdevei un pieaugot starpībai starp varbūtību kļūt bezdarbniekam ar augstāku izglītību un zemāku izglītību;
9. Reģionālās atšķirības darba samaksā ir pieaugušas (atšķirības darba samaksā Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionos, salīdzinot ar Rīgas reģionu). Visaugstākās darba algas ir vērojamas attīstītākajos Latvijas reģionos: Rīga, Rīgas rajons un Kurzemes reģions.
10. Galvenie darba algas vienādojuma komponenti ir nodarbinātā vecums, darba attiecību ilgums noteiktā uzņēmumā, nodarbinātā izglītības līmenis, valsts valodas zināšanas, dzimums, uzņēmuma lielums, darbavietas atrašanās koordinātas, darba vietas ekonomiskās aktivitāte un profesija.
…
