Darba alga un to ietekmējošie faktori

Secinājumi un priekšlikumi
1. Darba alga veidojas no pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības, šo mijiedarbību krustpunktā darba devēju un strādājošo intereses sakrīt.
2. Darba algu ietekmē trīs galvenie faktori: ieguldījums nodarbinātā indivīda īpašības, uzņēmuma līmenis un tā lielums un faktori, ko darba ņēmējs nevar ietekmēt, kā piemēram, dzimums, vecums, likumdošana u.c.
3. Latvija ir vienīgā Eiropas savienības valsts, kurai 2019. gadā nepieauga minimālā mēneša darba alga, kas pašlaik ir 430 eiro.
4. Darba alga sabiedriskajā sektorā, skatoties no 2014. gada, ir lielāka kā privātajā sektorā, tomēr šo sektoru darba algu starpība ar katru gadu samazinās.
5. Aptaujas rezultātos darba alga sabiedriskajā sektorā ir par 8,9% mazāka kā privātajā sektorā, kas, pēc autores domām, salīdzinot ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, parāda, ka privātajā sektorā tiek vairāk dota nauda “aploksnēs”.
6. Vislielākās darba algas ir finanšu un apdrošināšanas darbības veidā (vidēji 2243 eiro mēnesī), tomēr šajā darbības veidā ir vislielākā darba algu nevienlīdzība starp dzimumiem – sievietes saņem par 38,7% mazāk nekā vīrieši.
7. Darba algu daļēji ietekmē statistiskais reģions, ir jāņem vērā darba ņēmēja izglītības pakāpe un darbības veids, kurā strādā, ko apliecina Centrālās statistikas pārvaldes datu un aptaujas rezultātu nevienlīdzība.
8. Darba ņēmējiem, kuri piedalījās aptaujā, ar augstāko izglītības pakāpi ir lielākas darba algas nekā darba ņēmējiem ar pamata (par 18%) vai vidējo izglītības pakāpi (par 68%).
9. Gan Centrālās statistikas pārvaldes datos (1178 eiro), gan aptaujas rezultātos (1649 eiro) vecuma grupai no 25 līdz 29 gadiem ir lielākās algas nekā pārējām vecuma grupām.
…