SECINĀJUMI
1. Latvijā ir zemākais ārstniecības personu atalgojuma līmenis starp Baltijas valstīm. Zemais algojuma līmenis veselības aprūpes nozarē, no vienas puses veicina ārstniecības personas uzņemties papildus pienākumus, kas varētu būtiski ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu eksportspējas kvantitatīvo pieaugumu, taču pārslodze, kas raksturīga strādājot vairākās darba vietās, nenoliedzami ietekmē pakalpojuma sniegšanas kvalitāti un komunikācijas spēju ar pacientiem, kas, savukārt, pazemina sniegtā pakalpojuma kvalitāti un līdz ar to arī eksportspēju.
2. Neefektīva paaudžu nomaiņa veselības aprūpes sistēmā un pakalpojumu apmaksas nosacījumi, t.sk., atalgojums un nepietiekamas atbalsta programmas jauno speciālistu motivēšanai, kavē racionālu medicīniskā personāla kapacitātes izmantošanu.
3. Salīdzinot pēdējo gadu algas izmaiņas ir novērojams straujš darba samaksas pieaugums Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbiniekiem. Kopš 2017.gada darba samaksa RAKUS strādājošajiem ārstiem ir pieaugusi no 1763 eiro līdz 2343 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām no 699 eiro līdz 1313 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personālam no 537 līdz 802 eiro.
4. RAKUS veicot izmaiņas personāla atalgojuma sistēmā, panākusi, ka zemākās mediķu algas slimnīcā ir par 5% augstākas nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos par ārstu, māsu un citu ārstniecības personu minimālajām mēnešalgām.
…