Darbinieki ir uzņēmuma svarīgākais kapitāls un ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, ka viņa ideja nevar tikt realizēta bez kvalificētiem darbiniekiem. Gan uzņēmējam , gan darbiniekam katram ir savas personīgās intereses, kuras ne vienmēr sakrīt. Algu līmenis un darba apstākļi visbiežāk ir centrālie strīdus jautājumi, tāpēc valsts uzņemas darba devēja un darba ņēmēja attiecību regulēšanas lomu.
LR darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darba devējiem un darbiniekiem neatkarīgi no to statusa, īpašuma formas. Tas nozīmē, ka “Darba likumu kodekss”(DLK) un citi darba normatīvie akti attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri strādā uz darba līguma pamata.
Nodarbinātības jomā pastāv plašs rakstītu likumu, noteikumu, ministriju rīkojumu un citu juridiski saistošu regulējošu normu klāsts. LR DLK nosaka darba līgumu slēgšanu, darba laiku, darba samaksas, darba aizsardzības un citus jautājumus. LR DLK apstiprina Seima, kā arī izdara grozījumus tajā. Iepazīstoties ar LR likumdošanas aktiem, darba tiesību jautājumiem, nākas secināt, ka sen jau bija laiks pieņem jaunu “Darba likumu”(DL) un “Darba aizsardzības likumu”(DAL), kas regulētu darba devēja un aizsargātu darba ņēmēja saistības. Nākamā gadā stājas spēkā divi svarīgākie tiesību akti, kas regulē darba attiecības- “Darba likums” un “Darba aizsardzības likums” Tāpēc šajā referātā tiks apskatīti abi jaunie likumi, jo tie būtiski maina esošos darba tiesību principus, kā arī ievieš jaunus, līdz šim Latvijā ar likumu neregulētus darba attiecību noteikumus.…