Secinājumi un priekšlikumi:
Veicot darbā izvirzītos uzdevumus tika secināts:
1. Jēdziena darba kārtības noteikumu skaidrojums juridiskajā literatūrā ir sastopams ļoti reti, un tāpēc rada šaubīgas domas vai tik tiešām šīm jēdzienam ir pievērsta tam attiecīga uzmanība. No tā izriet kā juridiskās literatūras autori vai nu uzskatot jēdziena darba kartības noteikumi par pašsaprotamu un termina darba kartības noteikumu skaidrošana nav nepieciešama, vai arī pretēji, šīm termiņām ir jāpastāv un viņa skaidrošana varētu ieviest skaidrību un lielāku funkcionalitāti darba organizācijās plānošanā un noteikšanā.
2. Darba kārtību uzņēmumā regulē četri dokumenti: darba kārtības noteikumi, darba koplīgums, darba līgums un darba devēja rīkojumi. Kaut gan visi šie dokumenti sava ziņā regulē darba kārtību, to atsevišķa pastāvēšana gandrīz nav iespējama, jo visu darba procesa nosacījumus un organizāciju nav iespējam apkopot viena no šiem dokumentiem.
3. Darba kārtības noteikumi ir svarīgs iekšējas kārtības akts, kurā tiek apkopoti tādi darba kārtības nosacījumi, ka: darba laika sākums un beigas, pārtraukums darbā, kā arī darba nedēļas ilgums, darba laika organizācijas uzņēmumā, darba samaksas izmaksas laiks, vieta un veids, atvaļinājumu piešķiršanas vispārēja kārtība, darba aizsardzības pasākumi uzņēmumā, kā arī darbinieku uzvedības noteikumi un citi noteikumi, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā.
4. Darba devējs darba kartības noteikumos var arī iekļaut tādas sadaļas, kuras attiektos uz darbinieku savstarpējām labvēlīgām attiecību veidošanām, darbinieku ētikas rīcības pamatprincipiem, kartībā, kāda tiek pieņemti darba jauni darbinieki, atbrīvoti no darba pienākumu pildīšanas esošie uzņēmuma strādājošie, kā arī kādā kārtībā tiek pieņemti darbinieku sūdzības, priekšlikumi un iesniegumi. Un virknē citu noteikumu var tikt apkopoti darba kartības noteikumos.
5. Viens no svarīgiem nosacījumiem darba kartības noteikumu pieņemšanā ir tāds, ka darba devējam, kurš savā uzņēmumā nodarbina vismaz desmit darbiniekus, pirmkārt ir jāpieņem darba kartības noteikumi divu mēnešu laikā no uzņēmuma darbības uzsākšanās, tas ir, kas uzņēmums sāks savu pakalpojumu sniegšanu vai arī produkcijas ražošanu, un otrkārt darba devējam ir jākonsultējas ar darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par darba kartības noteikumu saturu un būtību. Gadījumā ja darba devējs un darbinieki vai viņu pārstāvji nevar rast kopēju risinājumā saistībā ar darba kartības noteikumu saturu, darbinieki var iesniegt prasību par koplīguma noslēgšanu, kurā tiks atrunāti darba kārtības vispārējie nosacījumi.
6. Darba kartības noteikumiem ir jābūt pieejami visiem uzņēmumā darbiniekiem, kā arī darba devējam ir pienākums informēt par darba kartības noteikumu pastāvēšanu un jāiepazīstina ar tiem pretendētus, kuri varētu nākotnē strādā šajā uzņēmuma.
Veicot šo darbu tika izvirzīti šādi priekšlikumi:
1. Jēdzienam darba kārtības noteikumi ir jāpievērš lielāka uzmanība no juridiskas literatūras autoru lokā, jo pareiza un precīza jēdziena „darba kartības noteikumi” skaidrošana novērsīs tālākas neskaidrības gan no darba devēju puses, gan no darbinieku puses.
2. Visi darba kartību regulējošie dokumenti sava veida nosaka darba kārtību uzņēmumā, taču katram ir kādas nepilnības, tāpēc arī darba kartības noteikumos ir jāparedzēt iekļaut ne tikai vispārējos jautājumus, kas skar visu uzņēmumu un darbiniekus kopumā, bet arī jāparedz un jāizstrādā atsevišķas nodaļas, kuras attiektos konkrētai darbinieku grupai vai struktūrvienībai uzņēmumā.
3. Darba kartības noteikumi ir jābūt korekti un precīzi izskaidrotiem darba kartības noteikumiem, lai būtu aizsargāti gan darba devēja intereses, gan darbinieka, kā arī strīdu gadījumu būtu tiesisks pamats šo strīdu risināšanas veida.
4. Kaut gan Darba likums strikti nenosaka un neuzliek par pienākumu darba devējam darba kārtības noteikumos iekļaut sadaļu „darbinieku apbalvošana”, taču šādas sadaļas esamība varētu sekmēt darbinieku efektīvākas darba pienākumu pildīšanu, kā arī pilnveidot savas iemaņās.
…
