Pirmais darba koplīgums Latvijā noslēgts 1906.gadā un to ir izdarījusi Latvijas Grāmatrūpnieku strādnieku organizācija.1
Latvijā jautājums ar darba koplīgumiem vēl ir attīstībā un ne visi darba devēji labprāt tos slēdz. Taču ir vairāki uzņēmumi, kuri darba koplīgumus jau ir noslēguši un veiksmīgi darbojas.
Darba koplīgums ir nepieciešams, lai nostiprinātu darba līgumā neparedzētās un neiekļautās normas. Darba koplīgumā nedrīkst paredzēt mazākas darbinieku tiesību garantijas, nekā noteikts Latvijas Republikas likumos. Darba devējs nav tiesīgs atteikties slēgt saskaņotu darba koplīgumu.2
Latvijas Republikā tiesības uz darba koplīgumiem regulē Latvijas Republikas Satversmes 108.pants un Darba likuma B daļa.
Darba koplīgums ir vajadzīgs tikai tāpēc, ka individuālajā darba līgumā darbinieks nekad nevarēs paredzēt tās garantijas un pārdot savu darbaspēku tā, kā to var ar darba koplīgumu. Runa ir par dažādām izmaksām, izcenojumiem, papildu sociālām garantijām, darba organizācijas jautājumiem. Ja cilvēks iet ar administrāciju runāt vienatnē, viņš nekad nevar panākt šo jautājumu normālu risinājumu. Jo darba likumdošanā ir noteiktas daudzas normas, par kurām teikts: "saskaņā ar darba koplīgumu". Ja koplīguma nav, darba devējs var rīkoties kā uzskata par vajadzīgu, nerēķinoties ar darbinieku.3
Darbā tiek izvirzīts mērķis: izanalizēt darba koplīgumus un to izmantošanu Latvijā un ES.…
