1. Darba sludinājums.
Ikviens darba devējs ir saskāries ar nepieciešamību meklēt darbinieku uz vakantajām darba vietām savā uzņēmumā. Un, protams, viņam ir pilnīgas tiesības izvēlēties viņaprāt vispiemērotāko, kvalificētāko, sev tīkamāko, iespējams- arī lētāko darbinieku. Kad darba devējs ir pats sev noformulējis šī nākamā darbinieka zināšanu, kompetences, erudīcijas, pieredzes „ latiņas augstumu”, tiek sagatavots un visbiežāk ar masu mēdiju palīdzību izplatīts darba sludinājums.
Darba sludinājuma atbilstību tiesību normām nosaka gan LR Satversme, gan Cilvēktiesību likums, gan Darba likums ( spēkā no 01.06.2002. ). Darba likumā Pirmā
sadaļa ir veltīta darba tiesisko attiecību nodibināšanai. Konkrēti – 10. nodaļa nosaka
sludinājuma teksts nedrīkst saturēt tekstu, kas diskriminē dzimumu (izņemot
gadījumus, kad attiecīgā darba veikšanai tiešām nepieciešams tieši vīrietis vai tieši sieviete).
2. Darba intervija.
Nākamais solis potenciālā darbinieka atrašanā ir darba intervija, ko reglamentā Darba likuma 33. pants. Tas nozīmē, ka darba sludinājums ir izplatīts sabiedrībā ar masu saziņas līdzekļu palīdzību vai kā citādi un sākas konkurss uz vakanto darba vietu. nereti konkurss sastāv no vairākām kārtām. Parasti darba devējs sludinājumā ir norādījis, ka sazināsies tikai ar tiem pretendentiem, kas būs izvirzīti 2. konkursa kārtai.
Darba meklētāji ir novērtējuši savas zināšanas, praktiskās iemaņas, pieredzi, izglītības atbilstību un spējas kvalificēti veikt piedāvāto darbu un darba sludinājumā norādītiem saziņas līdzekļiem aizsūtījuši dzīves aprakstus ( CV ), pieteikuma vēstules ( iespējams, ka darba devējs ir vēlējies arī rekomendācijas, izglītību apliecinošu dokumentu kopijas u.c. ).
No atsūtītajiem darba pieteikumiem darba devējs ir atlasījis sev saistošāko kandidātus un aicina tos uz darba interviju – pirmo klātienes iepazīšanos ar pretendentu. Tā jau ir otrā konkursa kārta. Darba intervijas tiesiskumu nosaka darba likuma 33. pants. darba intervija var būt gan mutiska, gan rakstiska. bet tajā nav pieļaujami jautājumi par tēmām, kas nav saistītas ar izpildāmo darbu kompetenci,
kvalitāti. Pie „ aizliegtajiem” pieskaitāmi jautājumi par ģimenes un laulības stāvokli, reliģisko ticību un piederību pie kādas reliģiskas grupas vai piederību pie kādas politiskas partijas, arodbiedrības, par nacionālo vai etnisko izcelsmi . darba intervija nepieciešama, lai darba devējs spētu klātienē novērtēt pretendenta spēju komunicēties,
…
