Motivēšana ir dinamisks process, kurš, lietojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē darbinieku un organizācijas mērķu sasniegšanu.
Mūsdienās motivācija, kā psihiska parādība tik traktēta dažādi. Vienā gadījumā – kā uzturošu un virzošu faktoru kopums, kas nosaka uzvedību, otrā gadījumā – kā motīvu kopums, trešā – kā ierosme, kas izsauc organisma aktivitāti un nosaka tā virzību. Bez tam, tiek saistīta kā konkrētas darbības psihiskās regulācijas process, kā motīva darbības process un , kā mehānisms, kas nosaka konkrētu darbības formu rašanos, virzību un īstenošanās veidus, kā procesu sistēmas kopums, kas atbild par ierosmi un darbību.
Motivēšanas ietekmē darbinieki gūst gandarījumu par paveikto un ikdienas darbu; organizācija ietaupa līdzekļus, jo darbu var paveikt ar mazāku darbinieku skaitu; saglabājas vajadzīgie darbinieki, jo motivēts cilvēks darba vietu nemainīs.
Motivēšanas uzdevums ir veidot un apmierināt cilvēku dzīves vajadzības. Motivācijas metodes jāizvēlas, vadoties no cilvēka socializācijas un individualizācijas pakāpes, veidojot metožu kombinācijas. Motivācijas teorijas un to izmantojums praksē ir visai plašs.…