Datornoziegumu krimināltiesisks raksturojums

Secinājumi
1. Ja pasaulē būs valstis, kuras nesadarbosies ar citām kibernoziegumu izmeklēšanā, tad tādu noziegumu atklāšana būs gandrīz neiespējama, jo Internetā var viegli veikt darbības pāri vairāku valstu robežām, personai pat neatrodoties attiecīgās valsts teritorijā, kā arī var viegli likvidēt nozieguma pēdas, ja tās ir elektroniskas informācijas formā.
2. Kibertelpā dažreiz ir ļoti grūti atdalīt reālus noziegumus, kas apdraud sabiedrības un konkrēta indivīda intereses un „spēles”, jo virtuāliem rīkiem un naudai var atbilst reāla vērtība, ko var izteikt valūtā.
3. Datornoziegumi galvenokārt apdraud kompjūterdrošības, kompjūterinformācijas konfidencialitātes un saglabāšanas intereses, ka arī var apdraud citas intereses, ja sakaru līdzekļi noziegumā izmantoti ka rīki.
4. Nozieguma subjekts ir fiziska, pieskaitāma persona, kas uz NN izdarīšanas brīdi ir sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, taču izņēmumā gadījumos tas var būt persona, kurai saskaņā ar darba pienākumiem jāievēro informācijas glabāšanas, apstrādes vai citi noteikumi.
5. Pašlaik Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā, saskaņā ar starptautiski atzītām standartiem, ir izstrādāta pietiekami efektīva kriminālprocesuālā reglamentācija datornoziegumu izmeklēšanai, taču informācijas tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un lai saglabātu krimināltiesību atbilstību realitātei, sistemātiski ir jāveic grozījumus tiesību normās.
6. Visiem kriminālprocesa dalībniekiem (izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnesis u.t.t.) ir jābūt izglītotam ne tikai tiesību jomā, bet arī augsto tehnoloģiju jomā, jo izskatīt un izmeklēt dažus datornoziegumus ir nereāli bez zināšanām par ierīcēm un programmatūru.
…