Tāpēc, lai gan no vienas puses varētu šķist nepiemēroti biežie pašvaldības policijas piestādītie protokoli, jāatdzīst, ka ilgtermiņā likums ir vērsts kopējās sabiedrības interesēs. Turklāt, ja autostāvvietu ieviest būtu vieglāk, ļoti iespējams, ka mikrorajonu pagalmi pārvērstos par milzīgu autostāvvietu, kur zaļā zona būtu atstāta novārtā.
Kopumā, apzinoties cilvēku egoismu un īstermiņa vēlmes, birokrātijas pili, kurai jātiek cauri, var arī uzskatīt par pozitīvu parādību, jo talkā tiek pieaicināti profesionāļi, kuri apzinās zaļo zonu nepieciešamību un uz iedzīvotāju sūdzībām par mazo stāvvietu skaitu atbild ar ieteikumiem par auto novietošanu maksas stāvvietās/ velosipēdu izmantošanu/ sabiedriskā transporta lietošanu. Rīgas mikrorajoni ir aprīkoti ar sabiedriskā transporta tīklu, līdz ar to var cerēt uz iedzīvotāju paradumu maiņu, kas vērsta uz zaļāku domāšanu. Galu galā, Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošo noteikumu otrajā punktā minēts, ka “visi apstādījumi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi. Visiem kokiem pilsētā ir sabiedriska vērtība” , ja sabiedrība to vēl nevar novērtēt, tad likums stāv taisnības pusē. Tomēr likumus ir jāprot izmantot, un prakse rāda, ka situācijas uzlabošanai ir nepieciešama reakcionāra rīcība, līdz ar to jācer, ka sieviete gados, kas vēlas iestādīt dilles, nav vienīgā, kas vēlas ko mainīt savā apkārtnē, jo tikai caur sadarbību un kopienas radīšanu iespējams sasniegt vēlamos rezultātus.
…