Valmieras rajonu izvēlējos tāpēc, ka tas ir mans dzimtais novads un vēlāk - kaimiņu rajons.
Kursa darbā ir pētīti statistiskie dati par Valmieras rajona iedzīvotāju skaitu, dzimstību, mirstību, reģistrētajām un šķirtajām laulībām. Apsekojumi veikti pēc monogrāfiskās metodes - monogrāfisks apsekojums, jo tiek izpētīts viens atsevišķs objekts - viens rajons.
No metodēm un paņēmieniem tiek izmantots vienreizējā novērošana, kas ir nepilnīga, jo netiek reģistrētas visas pētāmā objekta vienības, kam ir nepieciešams milzīgs laika un darba apjoms, kā arī pieeja daudzajiem informācijas avotiem.
Sakarā ar pilsētu un pagastu pašvaldību lomas palielināšanos mūslaiku apstākļos, svarīga ir informācija par pilsētām un pagastiem.
Kursa darbā ir izmantotas dažādasmetodes un paņēmieni, lieluma rādītāji, to rezultāti ir atspoguļoti tabulās un diagrammās.
1. Valmieras rajons atrodas Vidzemes ziemeļu daļā un robežojas:
1) ziemeļos ar Igauniju (Ipiķi - republikas vistālākā vieta ziemeļos);
2) austrumos ar Valkas rajonu;
3) dienvidos ar Cēsu rajonu;
4) rietumos ar Limbažu rajonu.
Valmieras rajona platība 1998.gada sākumā bija 2373 km2, kas ir 3.7% no visas valsts kopplatības. Tas ir vidēja lieluma rajons, kas ieņem 16.vietu starp 26 valsts rajoniem.
Gandrīz visa Valmieras rajona teritorija atrodas Ziemeļrietumvidzemes pacēlumā. Vidējais augstums ir 40 - 80 m virs jūras līmeņa. Rajona dienvidaustrumu daļu šķērso Gauja (41 km), kas lejpus Valmieras tek senlejā. Rajona augstākā virsotne ir Zilaiskalns, kas sasniedz 127 m virs jūras līmeņa. Lielākais ezers ir Burtnieku ezers, kas ir 12 km garš, 6 km plats un aizņem 40 km2 teritoriju.
Augsnes pārsvarā ir vāji vai vidēji podzolētas, velēngleja un velēnu podzolētas gleja vai purvu augsnes. Meži aizņem 44%, purvi - 7% no teritorijas. Lielākie mežu masīvi atrodas rajona ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, Sedas baseinā un Gaujas senlejā. Pārsvarā tie ir priežu un egļu meži, priežu sili. Rajonā ira vairāk kā 20 dažādu sūnu un zāļu purvu. …
