Neatkarīgu, brīvprātīgu asociāciju un cieņas pret demokrātiju nozīmīgums ir bijusi daudzkārtēji apspriesta tēma modernajā politikas zinātnē jau kopš 19.gs. sākuma.
Jauninājumu līmenis, cilvēku spēja sadzīvot ar pārmaiņām un viņu cieņa pret jaunajām brīvībām – visi šie apstākļi nosaka sociālās attiecības. Spēcīga politiskā kultūra un pilsoniskā sabiedrība nodrošina iespējas risināt dažādas problēmas demokrātijas konsolidācijas sfērā.
Ir skaidrs, ka politiskās partijas vienas pašas neveicina vibrējošu pilsonisko sabiedrību “lielā metienā” – pat ne liels skaits to, kā tas bieži gadījās Austrumeiropā, taču pilsoniskā sabiedrība nevar tikt samazināta arī līdz brīvprātīgajām asociācijām: marku kolekcionāru asociācijas un šaha klubi ir diezgan ierobežotas politiskās nozīmības faktori.
Pilsoniskā sabiedrība ir arī plurālisma iemiesojums, tā ir grupu un indivīdu ar specifiskām interesēm tīklojums. Vairākuma politiskās partijas, tirdzniecības apvienības, cilvēktiesību organizācijas un citas interešu grupas ir vajadzīgas, lai radītu šo tīklojumu. Pilsoniskā sabiedrība ietilpst jebkurā dzīves sfērā, bet tajā pašā laikā garantē, ka neviena no šīm sfērām nekļūs dominējoša. Pilsoniskā sabiedrība vēl aizvien attīstās, tāpēc to ir grūti izprast analītiski.
Šādas pilsoniskās sabiedrības parādīšanās ir īpaši būtiska tajās valstīs, kur pilsoniskā sabiedrība būtībā vispār neeksistēja un varēja sākt veidoties tikai pēc pašām komunisma beigām.…