4. Secinājumi
Pilnībā izrisināt problēmas nav iespējams, risinot vienas rodas jau nākamās. Uzskaitītās problēmas ir iespējams risināt, bet pēc autora domām, tās nav tik būtiski kaitējošas, lai sagrautu Latvijas pārvaldes formu. Pie dažām būtiskām problēmām vēl vajadzētu piestrādāt, bet jebkāda veida grūtības pierāda to, ka viss notiek pareizajā virzienā. Demokrātijai ir bijis garš attīstīšanās process, kura laikā tā ir pilnveidojusies līdz tādai, kādu mēs redzam mūsdienās. Demokrātiju varētu uzskatīt kā spēli ar spēles noteikumiem. Spēles dalībnieki ir tauta un noteikumi ir tādi, lai mēs nepārkāptu citu indivīdu tiesības. Nemaksājot nodokļus mēs kaitējam gan sev, gan apkārtējiem mums apkārt. Pārkāpjot kādus noteikumus vai likumus mēs apdraudam citus. Nav grūti apzināties, ka ir grūti vadīt tik lielu pārvaldes sistemu, tādēļ tas ir tikai pašsaprotami, ka būs problēmas, ir tikai jāatrod pareizākais un efektīvākais veids, kā tās risināt. Ņemot vērā to, ka pašai tautai ir vara, viņa pati arī ir atbildīga par problēmām. Tas ir samērā liels atvieglojums, ka Latvijā ir demokrātiska pārvaldes forma, jo ja vara būtu kāda monarha vai diktatora rokās, tad tautai būtu jākalpo viņa iegribām. Diktatorisms un monarhija īsti nekad nav nostrādājusi, ja nu vienīgi senajos laikos, bet mūsdienās tas vairs nebūtu cilvēcīgi un reti kura iedzīvotāja interesēs. Tiesa, ka demokrātijas pārvaldes formā likumu un noteikumu ieņemšana ir ietilpīgs process, kurš prasa daudz finansiālo līdzekļu. Tas ir daudz cilvēcīgāk un pašsaprotamāk kā tas, ja iedzīvotājiem nāktos sapulcēties noteiktās vietās un spriest par valsts lietām. Tādā veidā tiktu pieņemtas spontānas un neadekvātas idejas. Lai arī cik daudz problēmu būtu demokrātijai, tajām vienmēr var atrast saprātīgu un visiem tīkamu risinājumu.
…
