Desmit atziņas no grāmatas "Mācīsim bērniem domāt"

9. „Lasīt nozīmē domāt. Lasīšanas procesā piedalās kritiskā domāšana un radošā domāšana.” (Fišers R. 1990, 231)
Gan pirmsskolā, gan sākumskolā vecākiem daudz daiļdarbus bērniem vajadzētu lasīt priekšā, lai bērnam veicinātu lielāku iztēli, uzlabotu atmiņu, piemēram, bērnam pēc pasakas izlasīšanas jāpastāsta vecākiem, kas tajā notika. Bērnam papilinātos vārdu krājums. Kad bērns jau pats iemācās lasīt patstāvīgi, var pats izteikt savas domas par izlasīto daiļdarbu, izteikt savus secinājums.

10. „Viens no galvenajiem rakstīšanas ieguldījumiem domāšanas attīstībā ir tas, ka, domas uzrakstot, atmiņa tiek atbrīvota no nepieciešamības ik brīdi atcerēties visu vajadzīgo. Uzrakstīto var pārbaudīt, papildināt, pārveidot un pārrakstīt.” (Fišers R. 1990, 234)
Manuprāt, bērniem ir jāraksta tieši ar roku, nevis jau no mazotnes jāsāk rakstīt datorā, planšetdatorā vai telefonā. Rakstīšana ar roku veicina atmiņas uzlabošanos, jo uzrakstos, pēc manām domām var labāk atcerēties, nevis noklausoties tikai pedagoga teikto. Pedagogiem pēc iespējas vairāk bērnos jārada prieks rakstīt ar roku. Skolotājiem jāiemāca, tas, ka ar roku rakstītam tekstam ir daudz lielāk vērtība nekā ar datorrakstu uzrakstītam tekstam.
…