Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Deteritorizācija: atsakoties no plaisas starp nacionālajām un starptautiskajām tiesībām

     

    Research Papers7 Law

2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:625725
 
Author:
Evaluation:
Published: 04.02.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Notiek teritorijas kā organizējoša principa lomas samazināšanās. Galvenais elements, regulējot dažādus jautājumus pasaules arēnā, ir teritoriālo robežu maiņa uz funkcionālajām. Raksta autore citē Saskia Sassen1: „Ekskluzīvā teritorialitāte .. ir ekonomikas globalizācijas destabilizēta .. pašlaik notiek nacionālas teritorijas denacionalizācija, lai gan augsti specializēti institucionālā un funkcionālā veidā”. Kas attiecas uz šiem starptautiskajiem režīmiem, „tehniski specializētiem sadarbības tīkliem”, tie ieņem nozīmīgu lomu mūsdienu ST izpētē. Šie tīkli ir normatīvi režīmi, ko nodibinājusi tāda aktu izdevējiestāde, kas nav saistīta ar teritoriju, bet gan ar kāda noteikta apgabala jautājumiem, piem., pārtika, veselība, vide. ES, sadarbojoties, piem., ar Pasaules Veselības Organizāciju (PVO), kontrolē un regulē putnu gripu līdzās valstīm, kurām dzīvnieku veselība, pārtikas, arī ekonomikas drošība ir politiskās iestādes noteiktā teritorijā neatņemami elementi. Transnacionālie privātie tīkli2 kopā ar starptautiskām institūcijām, piem., PVO, darbojas pasaules mērogā un veicina ST deteritorizāciju. Šādi režīmi izveido globālas tiesības bez valsts.
Deteritorizācija kā termins paņemta no sociālajām zinātnēm, kur tas nozīmē sociālo un kultūras prakšu atdalīšanu no konkrētām vietām. ST – regulējošās iestādes atdalīšanu no specifiskas teritorijas.
Tiesību globalizācija – tiesību normu izdevējiestāde vairs nav saistīta ar noteiktu teritoriju, teritorija vairs nav ietvars. Normu kopums ir funkcionāli3 noteikts, t.i., tā mērķis ir regulēt atsevišķu jautājumu zonu vai funkcionālo zonu, un to leģitimitāti nosaka zonas ierobežojums. Ne visi neteritoriālie normatīvie režīmi un likumdevējiestādes ir balstītas uz funkciju – tie var izcelties arī no reliģijas, klana identitātes u.c. cilvēku dzīves aspekta. Funkcija ir galvenais teritorialitātes kā iestādes organizējoša principa konkurents. Deteritorizācijas adresāti var būt arī nevalstiski režīmi un ieinteresētas personas - iesaistīto skaita palielināšanās: tiesību normu radītājiestādes un arī normatīvie adresāti. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1116054
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register