Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:446135
Evaluation:
Published: 20.04.2017.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Literatūras apskats    4
3.  Sengrieķu mitoloģiskā uztvere    7
4.  Pasaules rašanās    9
4.1.  Cilvēka izcelsme    11
5.  Olimpa dievi    13
6.  Nobeigums    16
7.  Izmantotās literatūras saraksts    17
Extract

6. Nobeigums
Senajiem grieķiem dievi nebija ētikas un morāles paraugs, tie paši bija liekulīgi un atriebīgi. Atbilstoši vareno dievu uzvedībai rīkojās arī cilvēki. Viņi tos uztvēra kā kaut ko vispārāku, bet, neskatoties uz to, dievi nevarēja ietekmēt likteni, tam bija paredzētas īpašas likteņa lēmējas, kuras noteica arī dievu nākotni. Ļoti bieži grieķu mitoloģijā parādās tas, kā valdnieki krīt no savu dēlu rokām. Pasaule sengrieķu mitoloģijā rodas iekarojumu veidā, jo nemitīgi notiek cīņas par varu, līdz beidzot šī ķēde apstājas pie Zeva, kurš arī uzveica savu tēvu. Dievi savstarpēji uzvedas līdzīgi kā cilvēki - melo, krāpj, mīl, nomelno utt. Līdz ar to tie ir pilnīgi nederīgi kā paraugs cilvēkiem.
Senie grieķi baidījās no dievu dusmām, kaut arī tie nevarēja mainīt likteni, viņiem bija vara uzsūtīt nelaimēs, bēdas un ciešanas. Dievi tika godāti un pielūgti, kā arī tiem upurēja ziedojumus, lai izvairītos no viņu dusmām. Tās reālajā dzīvē izpaudās kā dabas katastrofas, neveiksmes, zaudējumi kaujas laukā. Viņi ticēja, ka visa pasaules kārtība atkarīga no dieviem.
Pasaule radās no haosa, kas simboliski nozīmē nekārtību, nenoteiktību un tukšumu, bet, pateicoties pirmajiem mitoloģiskajiem tēliem, izdevās to visu sakārtot un radīt pasauli, kurā pastāv liela dzīvo organismu daudzveidība.
Sengrieķu mitoloģisko būtņu saraksts ir garš, šķiet, pat vissīkākajai parādībai bijusi sava dievība. Tā kā katrs dievs rūpējas par savu sfēru, tad atsevišķos apgabalos vairāk tika godinātas tās dievības, kas bija vairāk aktuālas, piemēram, zemnieki galvenokārt pielūdza dievu, kas atbild par ražu un auglību. Dievu savstarpējās attiecības parāda, ka tie nav perfekti un savā ziņā līdzinās cilvēkiem, tiem ir savas vājības, kas viņus nereti iedzen postā.
Kopumā senie grieķi godāja savus dievus un izturējās pret tiem bijīgi.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1360383
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register