Diskriminācija Latvijas darba tirgū

Interesanti apskatīt arī ir pašas diskriminācijas avotus. Diskriminējošā attieksme visbiežāk nāk no tiešā priekšnieka (46%), kā arī citiem kolēģiem un uzņēmuma vadības, retāk – no klientu vai sadarbības partneru puses. Diskriminējošo attieksmi no tiešā priekšnieka nedaudz biežāk izjutuši krievvalodīgie respondenti un cilvēki vecumā pēc 55 gadiem, dažādu līmeņu vadītāji, tirdzniecības un pakalpojumu nozaru darbinieki. Citu kolēģu un klientu netaisnīgu vai aizskarošo attieksmi biežāk kā citi piedzīvojuši gados jaunākie darbinieki.
Kas ir iepriecinoši, ka cilvēki vairs tik daudz neklusē un vēršanās pēc palīdzības diskriminācijas gadījumā. Aptaujas dati liecina, ka darba ņēmēju gatavība meklēt palīdzību diskriminācija gadījumā ir ievērojami pieaugusi: ja 2011.gadā katrs trešais nevērstos pēc palīdzības, tad šogad tādu ir tikai 12%. Nevēlēšanās meklēt palīdzību nedaudz biežāk raksturīga krievvalodīgajiem darba ņēmējiem, kā arī vecumā pēc 55 gadiem. LR Tiesibsarga birojā grieztos 11% darba ņēmēju, kas par 5% punktiem vairāk nekā 2011.gadā. Kā pirmais iespējamais palīdzības avots tika minēta Valsts darba inspekcija (47%). Citi biežāk minētie palīdzības sniedzēji ir uzņēmuma vadība (25%), arodbiedrība (18%), tiesa (12%), Nodarbinātības valsts aģentūra (10%). Pie uzņēmuma vadības labprātāk grieztos sievietes, Rīgā un Pierīgā dzīvojošie, darbinieki ar darba stāžu uzņēmumā virs 10 gadiem. Uz arodbiedrības palīdzību biežāk cer lielo uzņēmumu darbinieki, vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem, latvieši. …