Secinājumi
Autores izklāstā par disleksiju un disortogrāfiju var redzēt, to ka šī problēma tiek diezgan lasi pētīta un meklēti risinājumi. Disleksija un disortogrāfija nav vienkārši mācību traucējumi, tiem ir diezgan sarežģīta, komplicēta būtība. Jo katrai personībai ta izpaužas savādāk un iemesli ari var būt ļoti dažādi.
Salīdzinot dažādu valstu pieredzi protams ir skumji, ka Latvijas pieredze atšķiras no attīstīto valstu pieredzes, tomēr autore uzskata, ka ir novērojama lēna, bet pozitīva dinamika, atbalsta pasākumu un disleksijas diagnosticēšanas pasākumu ieviešanā.
Disleksijas un disortogrāfijas cēloņu analīze ir lietderīga, lai varētu izstrādāt metodes, kā to uzveikt. Te arī parādās iemesls kāpēc vairāki autori uzskata, ka disleksija nepariet un ar to var iemācīties tikai sadzīvot visu mūžu. Jo nevar viennozīmīgi noskaidrot disleksijas cēloņus tie var būt gan emocionāli gan fiziski gan neiroloģiski. Katrs disleksijas gadījums ir savādāks un katram ir savi izveidošanās iemesli. Tāpēc meklējot risinājumus pedagoģiskajam darbam ar disleksijas audzēkņiem jāņem vērā viņu katra individuālās īpatnības.
Daži pētnieki uzskata, ka disleksija un disortogrāfija nav ārstējama un ar to tikai var sadzīvot izmantojot dažādus tehnoloģiskos līdzekļus un citu cilvēku asistēšanu. …