Dramaturģiskās konstrukcijas postmodernisma kino – Deivids Linčs

. Postmodernisma koncepcija

Vēlāk pētot un apskatot postmodernisma dramaturģiskās konstrukcijas, vispirms būtu jāpievēršas postmodernisma stāstam(stāstam kā literārai vienībai un stāstam kā filmas naratīvās būves pamatam), tā ir nepieciešamība galvenajos vilcienos iezīmēt to, ko būtībā postmodernisms paveic ar tekstu, un teksts šeit kā universāla, viengabaliana parādība (vai nu turpmāk apskatītajās dramaturģiskajās konstrukcijās vai runājot tieši par literatūru un filosofiju – postmodernisma teksta pamatiezīmes attiecināmas plašos mērogos).

1.1. Intertekstualitāte un citas iezīmes.

Intertekstualitāte postmodernismā ir vēstījuma struktūras un estētikas princips. Par tās pamatu daļēji pieņem Levi – Strosa veikto Amerikas indiāņu mītu analīzi – šis apgalvojums balstās uz pētnieka atklājumu - katra atsevišķa mīta jēga atklājas tikai saistībā ar visu mītu kopumu.
Teksts ir caurvīts ar atsaucēm, citātiem un dažāda veida ietekmēm. Citāti, ko varam traktēt kā mākslinieciskās domāšanas veidu, var būt gan apzinātas atsauces, gan arī nozīmīga teksta radīšanas daļa, līdz ar to par citātu uzskatāmas neapzinātas atsauces uz citiem tekstiem, kam ir tāds pats raksturs kā atsaucēm uz apkārtējās realitātes norisēm un faktiem, jo ikreiz, kad mēs aprakstām kādu notikumu, mēs radām tikai šī notikuma tēlu un izjūtu, ko šis notikums radījis.

…